22. martā visā pasaulē un arī Latvijā atzīmē Pasaules ūdens dienu, tās mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni par dzeramā ūdens nozīmi un ūdens nozīmi kopumā.
Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) iniciatīvas Pasaules ūdens diena pirmo reizi visā pasaulē tika atzīmēta 1993. gadā. Šī diena ir starptautiskas svinības un iespēja aicināt ikvienu pievērst uzmanību ūdens resursu nozīmei un ilgtspējīgai apsaimniekošanai, mudinot sabiedrību domāt ne vien par savas, bet arī nākamo paaudžu veselību un izdzīvošanas iespējām.
Latvijā šo dienu atzīmē kopš 1996. gada, liecina Dabas aizsardzības pārvaldes informācija.
Ūdens ir visas planētas dzīvības avots, tā kvalitāte ir vitāli svarīga ikvienai dzīvai būtnei. Ūdens veido lielāko daļu no dzīvu būtņu ķermeņa. Cilvēka embrijs sastāv no 95% ūdens. Cilvēkam piedzimstot, ūdens īpatsvars ķermenī sarūk. Zīdaiņa ķermenis sastāv no 77% ūdens, savukārt pieaugušam cilvēkam ūdens īpatsvars ir vidēji 60-70%.
Latvija var lepoties ar bagātīgiem ūdens resursiem – šeit netrūkst ne virszemes, ne pazemes ūdens, ir gara jūras piekrastes līnija un nokrišņu daudzums gadā nodrošina pietiekami mitru klimatu. Tomēr ūdens ir “jutīgs” dabas resurss – to ietekmē gan tas, kā mēs ūdeni izmantojam un lietojam, gan tas, kā par to rūpējamies pēc ūdens izmantošanas savām vajadzībām.
Dzīvojot Latvijā, cilvēki nereti līdz galam nenovērtē tīra ūdens patieso vērtību. 97% no pasaules ūdens krājumiem ir sālsūdens, kuru nevaram lietot uzturā. 2.1% no pasaules ūdens krājumiem ir ieslēgts polārajos ledājos. Un tikai mazāk nekā 1% no pasaules ūdens krājumiem ir cilvēkam pieejams dzeramais ūdens. Ap 800 miljoniem cilvēku visā pasaulē nav pieejas tīram dzeramajam ūdenim.
Pastāv daudz iespēju, kā ikdienā varam taupīt ūdeni. Gan tiešā veidā mazināt ūdens patēriņu ikdienā, piemēram, vannošanos aizstāt ar ātru dušas apmeklējumu, ūdeni no augļu un dārzeņu mazgāšanas izmantot tālāk istabas augu apliešanai vai grīdu mazgāšanai, tualetē izmantot dalīto noskalošanas sistēmu utt. Taču ūdens patēriņu varam mazināt arī netiešā veidā, šķirojot atkritumus un nogādājot pārstrādei otrreizējās izejvielas. Piemēram, gatavojot papīru no makulatūras nevis no pirmreizējām izejvielām, iespējams pasargāt ne tikai kokus no nociršanas, bet arī ievērojami samazināt ražošanas vajadzībām izmantotā ūdens daudzumu.
No visiem šķidrumiem tieši ūdens spēj izšķīdināt visvairāk dažādu vielu, tāpēc dabā tas vienmēr satur minerālvielas, barības vielas un arī ķīmiskus piemaisījumus. Izvēloties dzeramā ūdens uzglabāšanai un lietošanai nepiemērotus plastmasas traukus, cilvēks ik reizi uzņem kaitīgas ķīmiskas vielas, kas var veicināt audzējus, alerģijas, pataloģijas un attīstības traucējumus.
Pārtikas ražošana ir resursu ietilpīga. Tajā skaitā to pārtikas produktu ražošanai, kas vizuāli it nemaz nešķiet ūdeņaini vai pat sulīgi, nepieciešams patērēt ievērojamu ūdens daudzumu. Tādējādi, lai uzražotu 1 kg liellopa gaļas, nepieciešams patērēt 15 000 l ūdens. Ir jāpatērē 200 l ūdens, lai uzražotu nepieciešamo kafijas pupiņu daudzumu, lai pagatavotu vienu kafijas tasi. Savukārt ir jāpatērē 100 l ūdens, lai uzražotu 2 maizes šķēles, un apmēram 65 l ūdens, lai uzražotu sieru, ko uz šīm maizītēm uzlikt.
Ūdens dienā iesakām pētīt, eksperimentēt, atklāt. Ūdens pētniecību iesakām sākt ar sevi un savu ģimeni. Pasaules ūdens dienā varat noskaidrot:
- cik daudz ūdens izlietojat ģimenē (apskatiet ūdens skaitītāju rādījumus!;
- cik daudz ūdens dienā izdzerat;
- kādam mērķim iztērējat visvairāk ūdens;
- cik daudz ūdens patērējat vienā veļas mazgāšanas, zupas vārīšanas, grīdu mazgāšanas, puķu apliešanas reizē, mazgājoties vannā vai dušā;
- cik daudz ūdens nelietderīgi aiztecētu, ja, tīrot zobus, ūdens krānu.
Mūsu dabas resursi nav neizsmeļami, un tie būs nepieciešami vēl nākamajām paaudzēm, tāpēc saudzēsim dabu un taupīsim dabas resursus!
Avoti:
https://www.meteo.lv/lapas/22-marts-pasaules-udens-diena?id=2210
https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vide-un-dzivnieki/sodien-visa-pasaule-atzime-udens-dienu.a313555/
http://www.ligatne.lv/jaunumi/pasaules-udens-diena-aicina-taupit-udeni-un-saudzet-resursus