Sveicam Latviju 98. dzimšanas dienā!
Konkordijas universitātes profesores Astrīdas Cīrules dāvinājums Smiltenes vidusskolas bibliotēkai
Smiltenes vidusskolas bibliotēka ir saņēmusi dāvinājumu no Konkordijas universitātes (ASV) profesores Astrīdas Cīrules. Dāvinājumā ir grāmatas jauniešiem un bērniem angļu valodā par dažādām tēmām – dzīvniekiem, dzeja, spoku stāsti u.c.
Noslēdzies konkurss 6. klašu skolēniem “Kas? Kur? Kad?”
Ir noslēdzies Smiltenes vidusskolas bibliotēkas rīkotais erudīcijas konkurss 6. klašu skolēniem “Kas? Kur? Kad?”. Pirmās, otrās un trešās vietas ir ieguvuši:
Apsveicam!
Jaunumi bibliotēkā Dakteru ielā
Anna Skaidrīte Gailīte
Alīna. Likteņa celtā un likteņa gremdētā
Rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte ir lasītāju iemīļotu prozas darbu autore, par ko liecina gan 2004. un 2005. gadā saņemtā Lielā lasītāju balva, konkursa „Zvaigznes grāmata 2007” laureātes gods vidusskolēniem veltīto prozas darbu grupā ar „Patrīcijas dienasgrāmatu”; 2009. gadā autore saņēmusi bibliotēku atbalsta fonda balvu akcijā „Lasītākās grāmatas”. Cilvēku likteņi rakstnieces prozas darbos ir tikpat daudzveidīgi un krāsās niansēti kā Krustpils novada tautastērps, kādu prot darināt autore.
2008. gadā rakstnieces rokās nonāca kādas sievietes dienasgrāmatas, kas piezīmēs un fotogrāfijās dokumentēja viņas dzīvi 88 gadu garumā. Apjomīgais dzīvesstāsts tika salīdzināts ar arhīvos un laikrakstos atrodamo informāciju un tapa romāns „Alīna. Likteņa celtā un likteņa gremdētā”. Tas ir dramatisks vēstījums par skaistas un talantīgas sievietes dzīvi gandrīz visa 20. gadsimta garumā, ietverot Latvijas brīvvalsts laiku, skaistos radoša darba un mīlestības piesātinātos jaunības gadus Beļģijā, padomju totalitārās sistēmas nežēlīgos līčločus un dzīvi Latvijā pēc Atmodas.
„Kaut Alīna nāca pasaulē nabadzīgā ģimenē, tomēr viņai netrūka ne ārējās pievilcības, ne talanta, ne uzņēmības, lai kļūtu laimīga. Kāpēc tā nenotika?
Kādā latviešu dainā skan lūgums: „Ej, Laimiņa, tu pa priekšu, es tavās pēdiņās”… varbūt Alīna sava avantūristiskā rakstura dēļ neaizgāja pa to celiņu, kur viņai būtu vēlējusi iet Laimes māte. Protams, sava loma bija arī laikmeta nežēlīgumam un nelaimīgai apstākļu sakritībai.
Ja saka: dzīvē tā nemēdz būt, tā raksta tikai romānos, – tad neticiet, jo Alīnas dzīve apliecina pilnīgi pretējo.”
Anna Skaidrīte Gailīte
Anna Perija
Augšāmcelšanās iela
Londonas ielas un laukumi piedzīvojuši gana daudz. Bet miroņu atdzīvošanās?! Ko tādu nespēj atcerēties pat inspektors Tomass Pits, kad viņam paziņo, ka kādu vakaru respektabls pāris ir netīšām izsaucis divriču, kuru vada mironis… turklāt divas nedēļas vecs, jau kādu laiku pagulējis kapā Augšāmcelšanās ielas kapsētā! Inspektors Pits nekad nav ticējis pārdabiskiem spēkiem un viņpasaules šausmām. Tāpēc skaidrs, ka no kapa izcelts mironis uz divriču bukas ir kāda jokdara izdarība. Bet kādēļ? Varbūt kāds vēlējās pievērst uzmanību nelaiķim un likt aizdomāties, ka aizgājējs nav miris dabiskā nāvē? Vardarbības pēdu uz ķermeņa nav. Visu sarežģī arī tas, ka sāk “atdzīvoties” arī citi šīs kapsētas miroņi. Mīklas, visur mīklas… Pagaidām Tomass zina tikai to, ka šīs “miroņu augšāmcelšanās” ir sākums kaut kam patiesi noslēpumainam un baisam…
Natālijas Kugajevskas mākslinieciskais noformējums.
Katrīna Teilore
Daringemhola. Atgriešanās
Spēcīgas jūtas un ilgi glabāti noslēpumi…Bens Sterlings atgriežas Daringemholā kopā ar Keitu. Viņš pārdevis savu firmas daļu/savu daļu firmā, lai glābtu muižu no ūtrupes. Tomēr vietējiem viņa plāni šķiet pārāk pārdroši, pārāk ārzemnieciski un/, pārāk amerikāniski… Un jo īpaši tiem pretojas un iebilst tēvocis Timotijs. Viņš izmanto ikvienu iespēju, lai uzkurinātu pretestību “jaunajam” titula mantiniekam, un Benam ik dienu jāsaskaras ar apkārtējo nelabvēlīgu attieksmi, līdz viņš pats sāk apšaubīt, vai ir vērts tērēt laiku un līdzekļus Daringemholā. Keitai ir grūti noskatīties, cik nelaimīgs kļūst Bens, un, lai gan sirds viņai lūzt, Keita mudina Benu pieņemt bijušā biznesa partnera piedāvājumu un atgriezties Ņujorkā/Amerikā.Katrīna Teilore ir vācu rakstniece, vairāku romantisku romānu autore. Savus pirmos stāstus viņa sākusi rakstīt jau vienpadsmit gadu vecumā, un tagad viņas darbi dzimtajā Vācijā ieņem stabilu vietu pārdotāko grāmatu topos un kļuvuši par Spiegel bestselleriem.
No vācu valodas tulkojusi Inese Miesniece.
Lorāns Gunels
Dievs vienmēr ceļo anonīmi
Ceļš, ko, iespējams, arī jūs gribēsiet izvēlēties…
Elans Grīnmors raugās lejup no Eifeļa torņa, nolēmis vienreiz visam pielikt punktu. Te kāds līdzās viņam ieklepojas, iztraucējot no pārdomām. Tas ir Īvs Dibreijs, tumšā uzvalkā tērpies svešinieks, kurš izmainīs Elana turpmāko dzīvi.
Dibreijs piedāvā Elanam noslēgt vienošanos. Viņš apsola Elanam atklāt laimes un veiksmes noslēpumu apmaiņā pret viņa dzīvību. Elans piekrīt un dodas pārsteidzošā pašatklāsmes ceļojumā. Viņš iemācās pārvarēt bailes un šaubas un pieņemt dzīves piedāvātās iespējas, ļaujas riskam un pamazām iemācās novērtēt savu dzīvi.
Romāns “Dievs vienmēr ceļo anonīmi” ir par dzīves trauslumu un iespējām, kas mums tiek piedāvātas visnegaidītākajā brīdī.
Tas ir romāns par brīvību, romāns par pašu dzīvi!
Lorāns Gunels (Laurent Gounelle, dz. 1966), franču rakstnieks, studējis Francijā un ASV. Viņa darbi ir starptautiski bestselleri un tie izdoti daudzās pasaules valstīs.
No franču valodas tulkojusi Inese Pētersone.
Sofija Kaspari
Flamingu lagūna
Aizraujoša ģimenes sāga par dzimtu un ļaužu likteņiem eksotiskajā Argentīnā
Argentīna, 1876. gads. Atraitnēs palikusī Annēlija Vīnande ar meitu Minu no Frankfurtes pie Mainas ieceļojusi Argentīnā, lai otrreiz apprecētos. Taču laulība sagādā rūgtu vilšanos. Četrpadsmit gadus vecajai Minai vienīgo gaismas stariņu skarbajā ikdienā ienes tikšanās ar kaimiņu dēlu Franku. Taču kādā dienā notiek briesmu lietas, un Frankam nekas cits neatliek, kā bēgt prom…
Trīs ģimeņu likteņstāsti ir cieši savijušies kopā un ieved lasītāju nabago un bagāto, cienījamo un nicināmo, nīstošo un mīlošo cilvēku pasaulēs.
Sofija Kaspari (Sofia Caspari, dz. 1972) ir vācu rakstniece. Autore ilgāku laiku pavadījusi arī Argentīnā, un šīs zemes cilvēki, daba un vēsture atstājuši uz viņu dziļu iespaidu, ko autore krāšņi atainojusi savos romānos.
No vācu valodas tulkojusi Iveta Galēja.
Lēne Koberbēla, Agnete Frīsa
Lakstīgalas nāve, 3
Lēne Koberbēla un Agnete Frīsa ir dāņu rakstnieces, kuras kopīgi raksta kriminālromānus par Nīnu Borgu. A. Frīsa ir žurnāliste, un L. Koberbēla rakstījusi grāmatas jau kopš piecpadsmit gadu vecuma. Viņu grāmatas ierindojas dažādu valstu bestselleru topos un ieguvušas literāras balvas.
Nīna. Nataša. Olga.
Trīs sievietes, kuras vieno šausminošs noslēpums. Tomēr tikai viena no viņām ir nogalinājusi, lai noslēpums netiktu atklāts.
Ukrainietei Natašai Dorošenko, kura aizturēta uz aizdomu pamata par līgavaiņa slepkavību, izdodas aizbēgt no policijas uzraudzības. Tonakt viņas bijušais līgavainis tiek atrasts miris automašīnā, uz vīrieša ķermeņa redzamas spīdzināšanas pēdas. Šis nav pirmais gadījums, kad varmācīgā nāvē miris jaunās sievietes partneris: pirms trim gadiem Kijevā līdzīgi tika nogalināts arī viņas pirmais vīrs.
Nīna Borga jau vairākus gadus seko līdzi Natašas lietai, jo nespēj noticēt, ka jaunā sieviete ir slepkava. Cenšoties aizsargāt Natašas meitu un atklāt patiesību, Nīna saprot, ka neko daudz nezina par Natašu un viņas pagātni. Noslēpumam ir gara un asiņaina vēsture, un tā sniedzas līdz pat 1934. gada Staļina nomocītajai Ukrainai, kad desmit gadus veca meitenīte ar lakstīgalas balsi dziedāja savai ģimenei…
No dāņu valodas tulkojusi Inga Mežaraupe.
Jusi-Adlers Olsens
Marko efekts
Jusi Adlers-Olsens ir dāņu rakstnieks, kura radītie detektīvromāni par Q nodaļu pārdoti vairāk nekā 15 miljonos eksemplāru. Rakstnieks saņēmis arī vairākas literārās balvas, tostarp prestižo Glass Key un Haralda Mogensena balvu.
Līdz šim bīstamākās lietas izmeklēšana Q nodaļas vēsturē…
Piecpadsmit gadus vecais Marko Džeimsons ļoti vēlas kļūt par Dānijas pilsoni un apmeklēt skolu kā jebkurš parasts tīnis. Diemžēl viņa tēvocis Zola spiež bijušā čigānu klana bērnus doties ielās, lai ubagotu un zagtu. Kad Marko nejauši uziet nogalinātu cilvēku, kas pierāda Zolas saistību ar kriminālajām aprindām, viņš aizbēg no mājām. Tomēr viņam dzenas pakaļ un vēlas viņu apklusināt – uz visiem laikiem – ne tikai ģimenes locekļi vien…
Detektīvs Karls Merks cenšas izglābt zēnu un, sekojot Marko, atklāj pēdas, kas detektīvu aizved no Dānijas līdz pat Āfrikai, no naudas piesavinātājiem līdz bērniem karotājiem, no šķietami nelieliem pārkāpumiem līdz pašiem tumšākajiem un briesmīgākajiem noziegumiem.
“Marko efekts” ir piektā grāmata sērijā par Q nodaļu un Karla Merka izmeklētajām lietām.
No dāņu valodas tulkojusi Dace Deniņa.
Inga Lindstrēma
Mīlestība uz salas
Romāns “Mīlestība uz salas” aizrauj lasītāju līdzi galveno varoņu — veiksmīgā biznesmeņa Svena un kāda Stokholmas restorāna izcilās, radošu ideju pārpilnās pavāres Katrīnas — satraucošajam mīlas stāstam Zviedrijas šēru salu gleznaino ainavu fonā. Viņu attiecības apdraud pagātnes ēnas un biznesa pasaules intrigas, un drīz vien Svens ir dilemmas priekšā — vai viņa sakārtotajā dzīvē atradīsies vieta arī vientuļajai mātei Katrīnai un viņas meitai Annikai? Svenam jāizšķiras starp aprēķina laulībām ar bagāta biznesmeņa meitu, eleganto un vēso Maritu, un patiesu mīlestību, ko viņš ir piedzīvojis kopā ar Katrīnu. Grāmatā iekļautas vairāku gardu, Zviedrijā iecienītu ēdienu receptes.
Inga Lindstrēma (īstajā vārdā Kristiāna Zadlo) ir viena no pazīstamākajām romantisko stāstu autorēm. Pēc viņas scenārijiem tapušas neskaitāmas filmas un seriāli, kas ir labi zināmi LNT skatītājiem Latvijā.
Lora Hillenbrenda
“Nesalauztais”
Vai cilvēks dzīves laikā spēj nonākt ellē, nesalūzt un izrauties no tās? Lūija Zamperini piemērs pierāda, ka var.
Šī grāmata vēsta par 20. gadsimta baisajiem kūleņiem, kuros sadragāti neskaitāmi likteņi. “Nesalauztais” apstiprina arī cilvēka spēju izdzīvot, neraugoties uz to, ka vēsture aizliek priekšā kāju sapnim par uzvaru olimpiskajās spēlēs, bet skrējienu stadionā iemaina pret pazemojumiem karagūstekņu nometnēs Japānā. Šis dokumentālais stāsts apliecina — reālā dzīve reizēm apmet tādus līkločus, kādus grūti atrast pat romānos. Tā ir smaga un nopietna lasāmviela un vienlaikus arī apliecinājums spējai izdzīvot.
Kultūras žurnālists Arno Jundze
Recenzijā, kas publicēta laikrakstā The New York Times 2010. gada novembrī īsi pēc tam, kad bija nācis klajā Loras Hillenbrendas (1967) “Nesalauztais”, Dženete Meslina piezīmē: “Ideāli būtu lasīt “Nesalauzto”, ne nieka nezinot par Lūisa Zamperini likteņa līkločiem. Lora Hillenbrenda raksta tik aizraujoši un prot tik prasmīgi kāpināt sasprindzinājumu, ka lasītājam nav viegli uzminēt, kādi pārbaudījumi gaida viņas varoni nākamajā brīdī un kā viņam izdosies izdzīvot šķietami bezcerīgā situācijā.”
Tomēr, pat paturot prātā recenzentes ieteikumu, nepieciešams uzsvērt, ka Lūija Zamperini fikcionalizētā biogrāfija, ko patiešām var lasīt kā aizraujošu piedzīvojumu romānu, ir tapusi ilgu, rūpīgu un pārsteidzoši detalizētu pētījumu rezultātā. Lai uzrakstītu sava varoņa dzīvesstāstu, Lora Hillenbrenda izlasīja milzīgas dokumentu kaudzes, pasūtot nepieciešamos materiālus no ASV, Japānas un citu zemju arhīviem, uzmeklēja un pacietīgi iztaujāja Lūisa Zamperini radiniekus, bērnības un jaunības draugus un paziņas, dienesta biedrus, karagūstekņu nometņu iemītniekus un tā joprojām. Ar pašu galveno varoni, kas brīdī, kad viņi iepazinās, jau bija pārsniedzis deviņdesmit gadu vecumu, rakstniece sarunājās vairāk nekā 75 (!) reizes. Telefoniski. Ne reizi nesatiekoties. Jo amerikāņu rakstniece Lora Hillenbrenda, tikai divu, toties pārsteidzoši populāru dokumentālās literatūras žanra darbu autore, jau kopš deviņpadsmit gadu vecuma cieš no pagaidām maz izpētītas slimības, kas tiek dēvēta par hroniskā noguruma sindromu un nereti gandrīz pilnībā laupa pacienta darbaspējas. Nespēdama atstāt mājas, rakstniece tomēr prata iepazīt savu varoni un viņa apbrīnojamo odiseju tik pamatīgi, ka Lūiss Zamperini vēlāk mēdza jokot: “Būs jāpiezvana Lorai, lai noskaidrotu, kas īsti atgadījās tajā karagūstekņu nometnē.”
Tagad, kad Loras Hillenbrendas “Nesalauztais” tiek piedāvāts arī latviešu lasītāju vērtējumam, man gribētos vēlreiz uzsvērt, ka patiesībā šī grāmata ir ne tikai aizraujošs stāsts par Lūisu Zamperini, parastu puisi ar ļoti neparastu likteni, bet vienlaikus arī apliecinājums, ka rakstnieka aicinājums var palīdzēt pārvarēt pat šķietami nepārvaramus šķēršļus.
Ieva Samauska
Oliņš Boliņš sēž uz soliņa
Ieva Samauska (1969) ir viena no ražīgākajām latviešu autorēm, kas raksta bērniem. Viņas pirmā grāmata iznāca 2004. gadā, un desmit gadu laikā izdevniecībās nonākuši jau 15 darbi. Ieva Samauska raksta gan dzeju, gan prozu, un viņas tekstu intonācijā apvienojas joki un aizkustinošs mīļums, draiski smiekli un dziļas, taču gaišas pārdomas.
Oliņš Boliņš, Čimpiņa Rimpiņa, Kājiņš Vējiņš un Bums. Ko jums atgādina šie vārdi? Protams, kurš gan nezina šo skaitāmpantiņu, kas palīdz izlozēt meklētāju paslēpju spēlē vai ķērēju “sunīšos”. Tomēr Ievas dzejoļos tie nav nez kādi vārdi bez īpaša satura. Tā ir viena varen jautra ģimene, kuru dzīves galvenais uzdevums ir visiem kopā neaizmirstami pavadīt, nē, izbaudīt laiku. Viss, ko viņi dara, ir pilns nebeidzamas rosības (pat ja tā ir gulēšana!), visām viņu idejām un iecerēm ir noteikts mērķis un jēga. Šī priekpilnā ģimenīte kopā veic rīta rosmi, spēlē spēles, atrod uz taciņas dažādus priekšmetus, kam citi paietu garām (gandrīz kā Pepija!), svin dzimšanas dienu, meklē zelta dālderi, sajūsminās par jūru, nebaidās no negaisa, brauc uz tirgu, pirms miega stāsta spoku stāstus, kļūst par cirka zvaigznēm, iet uz satikšanos ar miglu, bet satiek ķīnieti… Viņi aizrautīgi izdzīvo visus gadalaikus, izgaršo katru diennakts brīdi un ir tik nepārspējami īsti un dzīvi – grāmatas lappusēs pat šķietami saklausāms, kā rej suņuks Bums.
“Oliņš Boliņš sēž uz soliņa” ir dzejoļu krājums, kurš savā rotaļīgumā šķiet kā vienā elpas vilcienā norunāts, nevis rakstīts. Vārdi lejas kā saldais krējums, tēli saistās kā ogas ķekarā, ik dzejolis ir vesels, pabeigts, izveidojies, atnācis pats, nevis sūrās pūlēs sacerēts vai konstruēts. Gluži kā Oliņam Boliņam piestāv katliņš, ko viņš kādā dzejolī lepni pielaiko, tā visai grāmatai lieliski piedien Veronikas Frolovas (1988) ilustrācijas, kurās māksliniece bērnišķīgā aizrautībā spēlējusies ar visdažādākajiem toņiem, arī bildēs uzburot to vieglumu un caurspīdīgumu, kas raksturīgs Ievas Samauskas tekstiem.
“Krāsaini, interesanti, skanīgi. Jaukākais ir tas, ka mijas mīļums, humors, asumiņš, tēli ir redzami, dzirdami, taustāmi, pat saožami un sagaršojami.” (Māra Cielēna)
Džodžo Moja
Pirms atkal tiksimies
Lū Klārka ir līksma, jautra un koši ģērbta mazpilsētas meitene. Viņa neilgojas pēc lielām pilsētām un izaicinājumiem, Lū drīzāk gribētu visu mūžu pavadīt vecāku paspārnē. Neviens netop gudrs, kāpēc tik talantīga un jauka meitene vēlas dzīvi aizvadīt klusumā un mierā – bet Lū ir savi iemesli…
Investīciju ģēnijs Vils Treinors pēc satiksmes negadījuma ir zaudējis gandrīz visu, pat veselību. Tagadne viņam riebjas, bet nākotni Vils nemaz nevēlas.
Un tad Vila dzīvē kā krāsains tornado ievirpuļo Lū, košā būtne, kura apņēmusies paveikt neiespējamo – atgriezt Vila dzīvesprieku nieka sešos mēnešos…
Džodžo Moja (Jojo Moyes) ir britu rakstniece, divreiz saņēmusi Romantisko romānu rakstnieku asociācijas balvu Romantic Novel of the Year (2004. un 2011. gadā), desmit romānu autore. Kopš 2002. gada nodarbojas tikai ar rakstniecību.
“Šīs smeldzīgais romāns liks jūsu sirdij sisties straujāk.” Heat
No angļu valodas tulkojusi Karīna Tillberga.
Diāna Gabaldone
Spāre dzintarā, 1. daļa
Sena skotu leģenda vēsta: īstajā brīdī izejot cauri Kreignedena kromleham, var nonākt pagātnē vai nākotnē. 1945. gadā atvaļināta medicīnas māsa Klēra Rendela pazūd bez vēsts. Kad Klēra pēc vairākiem gadiem atgriežas, viņa ir apjukusi, dīvaini ģērbusies un… stāvoklī.
Ir pagājuši divdesmit gadi, un mazajā Skotijas ciematiņā atkal ierodas svešiniece. Šoreiz Klēra ir kopā ar meitu Briannu, izteiksmīgu sarkanmati. Visus šos gadus Klēra ir glabājusi noslēpumu, bet nu ir pienācis laiks to atklāt. Viņas apciemo jauno vēsturnieku Rodžeru Veikfīldu, nesen aizsaulē aizgājušā mācītāja audžudēlu, meklējot ziņas par senu kauju un īpaši – par cilvēkiem, kas to pārdzīvojuši. Ir jānoskaidro patiesība par noslēpumaino kromlehu un to, kas notika ar Džeimsu Freizeru… toreiz pirms divdesmit vai varbūt divsimt divdesmit gadiem. Vai Briannai būs lemts sastapt savu tēvu vai vismaz uzzināt par viņa eksistenci?
Stāsts par mīlestību, kuru neskar laiks un attālums, mīlestību, pie kuras šūpuļa stāvējusi senču maģija, mīlestību, kuras pārvarīgais spēks maina ne tikai rītdienu, bet arī pagātni.
Amerikāņu rakstniece Diāna Gabaldone kļuva slavena, kad uzrakstīja aizraujošo romānu sēriju “Svešzemniece” (“Outlander”) – angļu valodā vien tā piedzīvojusi 79 izdevumus. Kopumā pasaulē pārdoti vairāk nekā 17 miljoni eksemplāru! 2014. gadā sāka demonstrēt tāda paša nosaukuma TV seriālu, britu un amerikāņu kopdarbu, kurš kļuva tikpat populārs kā grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Alda Vāczemniece.
Kristīna Olsone
Stikla bērni
Billija stāvēja pavisam klusu un klausījās. Skaņa turpinājās, bet šoreiz tā nāca no kādas citas istabas.
Un tad meitene ieraudzīja ko tādu, kas lika viņai aizmirst par troksni, – dzīvojamās istabas griestu lampa kustējās. Pavisam lēnām tā šūpojās no vienas puses uz otru kā veca pulksteņa pendelis.
Divpadsmitgadīgās Billijas un viņas mammas jaunajā mājā risinās mistiski notikumi. Nesaprotami un šausmīgi notikumi, kurus Billija nespēj izskaidrot. Šķiet, ka māja vēlas no viņām atbrīvoties. Tā dara visu iespējamo, lai viņas aizbiedētu.
Kopā ar draugu Aladinu Billija sāk izmeklēt mājas tumšajiem noslēpumiem apvīto vēsturi. Un, jo vairāk viņa uzzina, jo vairāk pārliecinās, ka viņai ar mammu jātiek no mājas projām, cik drīz vien iespējams… Pirms notiek kas šausmīgs. Pirms būs par vēlu.
Zviedru rakstniece Kristīna Olsone (1979) ir diplomēta politoloģe, taču patlaban pilnībā pievērsusies rakstniecībai. Viņa rada darbus gan bērniem, gan pieaugušajiem, un tiem raksturīgi noslēpumu un spriedzes pilni notikumi. “Stikla bērni” ir pirmā grāmata sērijā par divpadsmitgadīgo meiteni Billiju un viņas draugu Aladinu. Tā ieguvusi Zviedrijas Radio balvu par labāko bērnu romānu.
No zviedru valodas tulkojusi Ieva Pudure.
Ingrīda Kramiņa
Rokasgrāmata astronomijā. Visuma uzbūve
Grāmatā iekļauto praktisko darbu sadaļa, kur lasītājs var iemācīties pašrocīgi pagatavot astronomijā izmantojamus mērinstrumentus, dažādu parādību modeļus, kā arī uzzināt ikdienā noderīgus ieteikumus. Katras nodaļas beigās esošie uzdevumi un jautājumi ļauj gūt pārliecību par savām prasmēm un nostiprināt iegūtās zināšanas.
Smiltenes vidusskolas bibliotēka 