Elisone Pataki
Nepakļāvīgā imperatore Elizabete
Elisone Pataki ir kritiķu slavētā New York Times vēsturisko bestselleru autore, ar izcilību beigusi Jeila universitāti. Elisone Pataki ir bijušā Ņujorkas štata gubernatora Džordža Elmera Pataki meita. Autores ģimene ir cēlusies no Ungārijas, un tas pamudināja viņu uzrakstīt grāmatu par Bavārijas Elizabeti.
1853. gadā Hābsburgi ir ietekmīgākā valdnieku dinastija. Franča Jozefa impērija stiepjas no Austrijas līdz Krievijai un no Vācijas līdz Itālijai. Viņš ir jauns un gatavs precēties.
Piecpadsmit gadus vecā Bavārijas hercogiene Elizabete, dēvēta par Sisi, kopā ar vecāko māsu – jaunā imperatora saderināto – brauc uz Austriju. Drīz pēc ierašanās Sisi nonāk negaidītas dilemmas priekšā, jo ir iemīlējusies māsas līgavainī. Franci Jozefu ir savaldzinājis Sisi vientiesīgais šarms, enerģijas pilnais gars un skaistums, kam nav līdzinieku. Viņš atsauc saderināšanos un paziņo, ka vēlas precēties ar Sisi…
Rimants Ziedonis
Pastaiga
Seši stāsti – tas ir daudz vai maz? Sešas uz ceļa negaidīti izskrējušas stirnas, sešu cilvēku divpadsmit rokas, kas glābj un augšup ceļ, sešas zvaigznes dzimtas māju vecās akas ūdens spogulī…
Stāstu krājuma “Pastaiga” pamatu pamats ir cilvēks, kurš realitātē meklē nevis vienkārši metafizisko dzīves pusi, nezināmu garīgu virsuzdevumu, bet ar lielu tīksmi un labticīgu ziņkāri un zinātkāri klīst dažādos ceļos un neceļos, veikli šķērsojot iespējamā un neiespējamā robežas, šīs “pastaigas” laikā taču arī gūstot piepildījumu.
Stāstus raksturo filozofiskums, humors un ironija, paradoksi, rotaļīgums, iejūtība un gudra emocionalitāte. Rimants Ziedonis ir ļoti uzmanīgs vērotājs, kura skatījums uz pasauli lasītājam paver līdz šim neieraudzītus logus un durvis un dāvā svaigu atklāsmes prieku.
Rimants Ziedonis ir sarakstījis astoņas grāmatas: dzejoļu krājumu “Atvēzējies glāstam”, stāstu krājumu “Dzīves pieredze un ziepju burbuļi”, vairākus dokumentālās literatūras darbus. Vēlāk rakstnieks pievērsies Latvijas apzināšanai un tapušas grāmatas par Latviju, tās cilvēku darbiem, likteņiem, savdabībām – “Paradoksālā Latvija”, “Austrumu robeža”, “Jūras zemē Latvijā”; divas grāmatas – “Mežu zemē Latvijā” un “Leišmalīte” – sarakstītas kopā ar Imantu Ziedoni. Pēc klejojumiem pa Latviju Rimants atgriezies pie stāstiem.
Inga Gaile
Stikli
“Stikli” ir dzejnieces un dramaturģes Ingas Gailes pirmais romāns. Tajā laikmets ir tikai ietvars, kurā rakstniece veido spilgtas sajūtu gleznas, paliekot uzticīga savas daiļrades galvenajai tēmai – robežstāvoklim. Miesas alkas var būt tikpat spēcīgas kā dvēseles ilgas, un prāta apsvērumi var satriekt pīšļos tos abus. Dzīvi no nāves šķir nejaušība, un veselību no slimības – kāds neapdomāts vārds vai rīcība. Sekas par sevi atgādina vēl ilgi – kā asas stikla šķēpeles.
Gundega Blumberga
Ingas Gailes “Stiklos” vēsture ir sveša, naidīga un neiepazīta teritorija cilvēku neskaidrajai esamības jēgai. Abstrakto pasaules iekārtotāju radītajās koordinātās apjukušie teksta personāži klejo, apvilkušies ar stikla ādu, kas tos nošķir no iedomātā un arī praktizētā pareizības režģa. Panika un bailes no dzīves uguns rimst vien ar piedzimšanas brīnumu, kam Gailes tekstā ir gan uzvaras, gan padošanās patoss. Īstā vēsture šeit ir zemādas procesu vijumos, straumēs, ritmos, alkās un apsēstībā pēc neapsolītās drošības salas, kurā divi cilvēki viens otram ir pasaules ass.
Gundega Repše
Romāna “Stikli” darbība risinās no 1937. līdz 1939. gadam, kad Latvijā valda Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms. Tas ir laikmets, kad Latvijas vēsturē, pēc daļas mūsdienu Latvijas iedzīvotāju domām, bija pārpilnības, latviskuma un kārtības laiks. “Stiklos” valdošā atmosfēra, notikumi, kas risinās laikā, kad viss šķiet labi, bet to, kas neatbilst valdošā vairākuma izpratnei par labo un ļauno, apiet, noklusē vai mēģina ierobežot, diemžēl atgādina šodienas Latviju.
Inga Gaile
Romānā izmantoti dokumentāli fakti un avoti, bet galveno varoņu tēli, ieskaitot vārdus un uzvārdus, ir pilnībā izdomāti. Romāna darbības vieta – Strenču psihiatriskā slimnīca – tikai nosacīti atbilst reālajai, un visi tajā aprakstītie notikumi uzskatāmi par autores fantāziju.
Sērijas romāni top Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Nacionālā identitāte” ietvaros.
Grāmatas tapšanu un izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.
Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis
Vāku noformējumā izmantota Alfred Chenesy Johnston (1885-1971) fotogrāfija
Anna Skaidrīte Gailīte
Sintijas stāsts
“Draudzība un mīlestība, manuprāt, ir skaistākais, kas pastāv uz pasaules. Tās liek justies dzīvam, raudzīties uz pasauli caur saulainu un priecīgu prizmu, iedvesmoties un noticēt, ka brīnumi pastāv, tie notiek ikkatru mirkli, ja vien pats ļaujies un saskati.”
(No Sintijas dienasgrāmatas)
Tās ir rindas no deviņpadsmitgadīgas latviešu meitenes Sintijas dienasgrāmatas, kuru savā darbā ar ģimenes atļauju izmantojusi rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte. Vairāku viņas grāmatu pamatā ir reālu cilvēku reāla dzīve – tas arī ir viens no daudzajiem iemesliem, kādēļ lasītāji šos darbus iemīļojuši. Tie izceļas ar sirsnību, iejūtību, dziļu iejušanos, pat līdzdalību attēloto cilvēku likteņos.
Sintijas skaistos nākotnes sapņus pārtrauc ļauna slimība. Rakstniece savā darbā, pateicoties ierakstiem meitenes dienasgrāmatā, gan izseko slimības gaitai, gan arī smalkjūtīgi un taktiski atspoguļo Sintijas ģimeni, viņas pirmo mīlestību, sapni par mācībām Stradiņa Universitātē. Īpaši izcelta meitenes labestība, gaišums un ticība pozitīvam iznākumam pat ļoti grūtos dzīves brīžos. Šī ticība iedvesmojusi rakstnieci un, cerams, dos spēku arī lasītājiem.
“Es skatos uz pasauli un visu, kas ar mani notiek, ar mīlestību. Es ticu, ka pienāks diena, kad visas rūpes paliks aiz muguras un sāksies mana jaunā dzīve.”
(No Sintijas dienasgrāmatas)
Reičela Renē Rasela
Nikijas dienasgrāmata 7. Ne pārāk apburošas TV zvaigznes stāsti
Nikija kopā ar draugiem ieraksta savu dziesmu. Viņai pa pēdām seko televīzijas realitātes šova komanda. Vēl jāpaspēj apmeklēt vokālās nodarbības un deju stundas un tikt galā ar pašas trako ģimenīti. Tas viss, protams, sarežģī Nikijas attiecības ar viņas sirdsāķīti Brendonu. Un kur nu bez problēmām, ko sagādā Nikijas ļaunākā ienaidniece Makenzija! Vai Nikija šajā mēnesī tiks ar visu galā? Vai viņa un Brendons beidzot piedzīvos savu pirmo skūpstu?
Lasi Nikijas septīto dienasgrāmatu un uzzināsi atbildes uz šiem un citiem jautājumiem par nejēgas Nikijas dzīvi!
“Nikijas dienasgrāmatas” visā pasaulē izdotas jau 13 miljonos eksemplāru.
No angļu valodas tulkojusi Daina Ozoliņa.
Henriks Tamms
Nindzja Timijs un ceļojums uz Sansoriju
Esiet sveicināti maģiskajā piedzīvojumā ar krāšņām, filmas kadriem līdzīgām ilustrācijām, ko radījis zviedru izcelsmes Holivudas koncepta dizainers Henriks Tamms, kurš atveidojis arī lielisko Šreka un Nārnijas pasauli.
Timijs un viņa draugi atkal traucas galvu reibinošā piedzīvojumā. Alfrēds ir saņēmis šifrētu vēstuli no savas bijušās maģijas skolotājas mis Vinderfeltes. Lai gan to stipri sabojājis ūdens, visiem ir skaidrs, ka viņai – un ne tikai viņai – steidzami nepieciešama nindzju palīdzība. Draugi ar pašbūvētu zemūdeni dodas uz Sansorijas salu, ko skārusi ļauna burvestība. Ķeizars Istradiuss visus salas iemītniekus ir padarījis par vergiem un liek viņiem strādāt pie torņa būvēšanas. Pilsētā nav atļauts dziedāt un dejot, stāstīt pasakas un stāstus, aizliegta ir zinātne un mācības, it visu klāj migla. Vai maģiskajiem nindzjām izdosies novērst burvestības izplatīšanos pa visu pasauli?
No zviedru valodas tulkojusi Rute Lediņa.
Sofija Kaspari
Ūdenskrituma dziesma
Tai tālā zemē, kas bagātību sola, dažs sapnis izlolots par īstenību kļūst, bet citiem cerības kā ilūzija gaist…
Aizraujoša ģimenes sāga par dzimtu un ļaužu likteņiem eksotiskajā Argentīnā
Argentīna, 1898. gads. Klarisa un Havjers par godu savai pirmajai kāzu gadadienai dodas izbraukumā uz Igvasu ūdenskritumu. Taču brīnumjaukā diena beidzas traģiski: Klarisa zaudē vīru, ģimeni, mājas un līdzšinējo bezrūpīgo dzīvi.
Tieši tajā pašā laikā ārsts Roberts Meclers pētnieciskos nolūkos klejo pa džungļiem. Upes krastā viņš atrod samaņu zaudējušo Klarisu. Roberts šo sievieti, kura neko nespēj atcerēties, aizved uz savu vecāku fermu. Viņš vēl nezina, ka šo sievieti vajā…
Sofija Kaspari (Sofia Caspari, dz. 1972) ir vācu rakstniece. Autore ilgāku laiku pavadījusi arī Argentīnā, un šīs zemes cilvēki, daba un vēsture atstājuši uz viņu dziļu iespaidu, ko autore krāšņi atainojusi savos romānos.
No vācu valodas tulkojusi Iveta Galēja.
Sofijas Kaspari Argentīnas triloģijas trešā daļa ir lielisks ģimenes sāgas noslēgums. Šoreiz romāna galvenie varoņi ir Annas Veinbrenneres un viņas draudzenes Viktorijas mazbērni (kā arī Klarisa, kura traģiski zaudējusi vīru). Lasītājs kopā ar viņiem var izdzīvot plašu emociju gammu: dusmas, bailes, draudzību, mīlestību, izturību.
Amazon.de
Tāpat kā iepriekšējos darbos, arī romānā “Ūdenskrituma dziesma” krāšņi un daudzveidīgi atainota 19. gadsimta Argentīna: tās daba, vēsturiskie notikumi un cilvēku dzīve un šīs zemes kaislīgā aizraušanās ar tango.
Buecher.de
Romānā “Ūdenskrituma dziesma” lasītājs sastop gan iepriekšējos darbos iepazītos varoņus, gan arī daudz jaunu personāžu, kopā ar viņiem piedzīvojot gan intrigas, gan traģiskus notikumus, gan arī dziļas jūtas, negaidītus dzīves pavērsienus un pārsteigumus.
Lora Ovena, Korkijs Pols
Vinnija var visu! 1
Rosīgo Vinniju Latvijas bērni jau iepazinuši bilžu grāmatās, bet nu pienācis laiks garākiem un spraigākiem stāstiem par labdabīgo raganiņu un viņas draugu runci Vilbūru.
Ko Vinnija dara šoreiz? Visu ko, jo Vinnija tiešām var visu! Viņa nopērk saldējuma mašīnu, sarīko dzimšanas dienas svinības skolas sekretārei, izklaidē skolēnus Grāmatu dienā, piedalās autosacīkstēs, bet… uz skrituļslidām, cīnās ar Zobu feju, ved runci uz kaķu konkursu un laiku pa laikam kaut ko vajadzīgu uzbur (šad tad arī nevajadzīgu).
Vai ir kaut kas, ko Vinnija nevar? Viņa nevar izlasīt grāmatu, jo lasīt tikpat kā neprot. Un viņa nevar uzrakstīt pašas sacerēto dzejoli, jo rakstīt neprot it nemaz.
Labi, ka tu proti lasīt, un tāpēc šos 6 stāstiņus izlasīt tev būs tīrais nieks.
Juris Rubenis
Viņa un Viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss
“Par mīlestību, attiecībām un seksu raksta gandrīz visi. Vai varat iedomāties kādu no glancētajiem “dzīves stila” žurnāliem, kas uzdrīkstētos šīs tēmas ignorēt? Šķiet, ka visam sen jābūt skaidram. Un tomēr – varbūt tieši tāpēc šajā jomā valda ļoti liela neizpratne, daudz muļķību un pārpratumu. Kas ir mūsu attiecības? Ko tās īsti nozīmē? Ko tās varētu nozīmēt? Tie šķiet muļķīgi jautājumi pirmajā dzīves daļā, jo tad mums viss šķiet pilnīgi skaidrs. Taču tad, kad esam izgājuši cauri vairākiem pieredzes lokiem, krituši, sasitušies un varbūt nedaudz pamodušies dzīves sarežģītībai vai… vienkāršībai, tā vairs nedomājam.
Gadu gaitā esmu sapratis, ka attiecības ir daudz plašāks un sarežģītāks esības apgabals, nekā gribētos teologiem, psihologiem, biologiem un pašiem attiecību partneriem.
Lai godīgi un jēgpilni risinātu attiecību jautājumus, mūsdienās nepieciešama iekļaujoša, integrāla pieeja. Mēs – dažādu jomu labāki vai sliktāki profesionāļi − varam ietiepīgi palikt tikai pie savām pieejām, taču tad var gadīties, ka mūsu padomi drīz vairs nevienam nebūs vajadzīgi. Un nevis tāpēc, ka cilvēki būtu kļuvuši stulbi un aprobežoti, bet tāpēc, ka viņi nereti jūt – mūsu ieskati ir vienpusīgi, tajos nav iekļauti visi aspekti, līdz ar to tie traucē saredzēt kopīgo dzīves bildi. Ja sniedzam labi gribētas, bet vienpusīgas atbildes, tām parasti ir blaknes, kuras vienā jomā palīdz, taču vienlaikus kādā citā jomā var situāciju vēl vairāk sarežģīt.” Juris Rubenis
Nīls Ardlejs
101 lielisks dabaszinību eksperiments
odi prieku, veicot 101 dabaszinību eksperimentu, kas ir droši izpildāms arī mājas apstākļos.
Izgatavo vulkāna modeli no virtuvē esošām vielām.
Vēro, kā pupiņa augot izvijas cauri labirintam.
Izgatavo periskopu no piena pakas un palūkojies ap stūri.
Īsteno šos brīnišķīgos projektus un iepazīsti zinātnes pasauli!
Ilustrētie spoku stāsti
Vakari stiepjas garāki, daba pamazām dodas atpūtā, un Halovīna vakars nav aiz kalniem… Laiks gatavoties spoku stāstu stāstīšanai. Šajā krāšņi ilustrētajā grāmatā iekļauti trīspadsmit nervus kutinoši stāsti, kuri liks šermuļiem skriet pār kauliem. Melnās salas rēgs, taisnīguma gars, bojāgājis uzticams suns, kliedzošs spoks – šajos oriģinālajos un jau pazīstamajos stāstos netrūkst biedējošu, palaidnīgu un arī izpalīdzīgu parādību.
Grāmata paredzēta lasīšanai priekšā vai patstāvīgi. Tikai nelasiet tos tumsā…
No angļu valodas tulkojusi Lilija Berzinska.
Laima Kota
Mierielas vilkme
Maģiskā reālisma garā rakstītais Laimas Kotas jaunais darbs, romāns “Mierielas vilkme”, caur gandrīz vai neiespējamiem notikumiem lūko izstāstīt Rīgas Miera ielas vēsturi, tomēr tas ir tikai šķitums, vien romāna virskārta. Meistarīgi darbojoties ar pārspīlējumiem, autorei izdodas reālo un sadomāto vēsturi saaust košā gobelēnā, kas vēsta vairs nebūt ne par mazo, lai arī vēsturiski nenoliedzami interesanto un lielo Miera ielu, bet gan par piederību mājām, valstij un arī sev un katra paša brīvību un atbildību. “Mierielas vilkme” ir opuss par augumā raženu meiču Mildu de Kalnu, tramvaja vadītāju, kurai veicama sava misija Ziemsvētku pēkšņās un pretdabiskās, tomēr šarmanti ticamās kataklizmas pārņemtajā Rīgā, un jāpiebilst, ka “Mierielas vilkme” ir jo spēcīga tieši tāpēc, ka romānā ikkatrs ieraugāms tik aizkustinoši milzīgs vai sīks savā patībā, kā tas iespējams vien dziļi jutīga rakstnieka darbā.
Dace Sparāne-Freimane
Laimas Kotas “Mierielas vilkme” atgādina talantīgas, azartiskas daiļslidotājas priekšnesumu. Žilbinošas sižeta virāžas, efektīgas vārdu piruetes, negaidīti sānsoļi, kas aizved globālajos plašumos no pola līdz ekvatoram un iesniedzas gadsimtiem senā vēsturē, draiski palēcieni, kas atgādina, ka šajā pasaulē un arī attiecību spēlēs nav nekā jauna, tāpēc vienmēr ir vērts uzklausīt tos, kas izgājuši elles un indijas un nesuši nepaceļamo. Un to visu gluži kā sniegpārsliņu ziedputenis iekļauj cieša ticība, ka neviena draņķība nepaliek nesodīta un laimīgs risinājums iespējams vienīgi kā nesavtīgas rīcības sekas.
Gundega Blumberga
Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis
Dace Vīgante
Ledus apelsīns
Grāmatā “Ledus apelsīns” apkopoti smalki izjusti un psiholoģiski precīzi stāsti par cilvēkiem, kuru dzīves veidojis 20. gadsimts – laiks, kad cilvēki mācēja runāt pusvārdos, bet katrs pieskāriens bija gan smagāks, gan svarīgāks nekā šodien. Bērna dzīves it kā mazās, bet patiesībā tik nozīmīgās drāmas, pieauguša cilvēka mēģinājumi izprast pagrieziena punktus savā dzīvē – it viss tiek izdzīvots skaudri, bet teju vai nemanāmi. Un, lasot šos stāstus, šķiet, ka arī tagad mēs esam saglabājuši spēju ne vien nepateikt visu, kas uz sirds, bet arī – šo nepateikto saprast.
Garstāstā “Ledus okeāns” autore psiholoģiski precīzi ataino izsūtīšanas sekas trīs sieviešu – vecmāmiņas, mātes un meitas – dzīvēs. Lepnums, izdzīvošana un vēlme pēc mīlestības – katrā paaudzē tas izpaužas citādi. Katrai varonei ir grūti atrast balansu starp šiem trim, un vēl jo grūtāk – ceļu vienai pie otras.
Īsajos stāstos, kas ir smalki, precīzi bērnības, pusaudža gadu un pieaugušā dzīves zīmējumi, lasītājs atradīs pazīstamas emocijas, nedaudz nostaļģijas un tikko nojaušamu noslēpumu. Ātri un viegli izlasāmi, šie stāsti atstās prātā nospiedumu, kas liks pie tiem atgriezties vēl un vēl, atpazīstot līdzīgas situācijas arī savā dzīvē.
Ieva Melgalve, rakstniece
„Tur man klusums, maize, varbūt arī Dievs.“
Šie nav ātrie gabali, dažu nedēļu vai mēnešu teksti – Dace Vīgante savus stāstus ir būvējusi krietni un ilgi. Gatavojusi, piegriezusi, izmīcījusi, izveidojusi par tādiem, kur i pļavas dziļums sajūtams, i dzimtas galda grumbuļi sataustāmi un kauciens pēc mīlestības skan vēl labu brīdi pēc pēdējā punkta.
Daces tekstam raksturīgas vismaz trīs būtiskas iezīmes: fotogrāfiski precīza detaļu ainava, kas piešķir stāstiem dziļumu; emocionāla spriedze vai ar to kontrastējošs jūtu tukšums, ko katrā stāstā nes sieviete, bērns, pusaudze, sirmgalve; sociālais un vēsturiskais norišu fons, kas padara tekstus loģiskus un Daces varoņu rīcību – pamatotu. Tā ir īpaša, unikāla rakstnieces balss, kas padara tekstu – dažus zīmīgus teikumus, varoņu sarunas, atmiņas – par atmiņā paliekošu.
Osvalds Zebris, rakstnieks
Dace Vīgante (1970) dzīvo Jūrmalā. Kopš bērnības gribējusi kļūt par rakstnieci, bet karjeru veidojusi jurisprudencē un personālvadībā. Divus gadus piedalījusies Literārās akadēmijas prozas meistardarbnīcā, lai saprastu, vai nepiepildītā vēlme rakstīt ir iemesls gruzdoņai zemapziņā. 2015. gadā saņēmusi Prozas lasījumu žūrijas speciālbalvu. Līdz šim publicējusies žurnālā Domuzīme un interneta žurnālā http://www.satori.lv, līdzautore Havjera Garsijas dokumentālās prozas grāmatai “Gatavots a la Mexicana” (2009). “Ledus apelsīns” ir Daces pirmais stāstu krājums.
Ērina Hantere
Klanu kaķi, 1. Brīvībā
Jau paaudžu paaudzēs mežā tepat līdzās cilvēkiem, viņu pilsētām, ciematiem un automaģistrālēm, mājo četru dažādu klanu brīvie kaķi. Viņi dzīvo, vadoties pēc savu senču goda likumiem, taču Pērkona klanam draud briesmas, un arī citu klanu kaķiem spīvi jācīnās par izdzīvošanu. Tumšais Ēnas klans kļūst jo dienas, jo stiprāks, un noslēpumainā nāvē mirst Pērkona klana karotāji.
Šajos nemierīgajos laikos mežā uzrodas parasts mājas mincis, vārdā Rūsiņš… kuram ir visas izredzes kļūt par visdrosmīgāko klanu kaķi, kāds jebkad redzēts.
Ērinu Hanteri iedvesmo mīlestība pret kaķiem un aizraušanās ar savvaļas dabu. Viņa dziļi ciena dabu visās tās izpausmēs un ar prieku rada mītiski krāšņās, aizraujošās “Klanu kaķu” sērijas grāmatas.
“Spriedzes pilns piedzīvojums. Šī grāmata iepriecinās ikkatru lasītāju, kurš kaut reizi prātojis, kādi sapņi par cildenu kaķa dzīvi vajā viņa mājas mīluli.”
Publishers Weekly
“Aizraujoša, spraiga grāmata, kas liks lasītājiem mest nervozus skatienus uz viņu minkām.”
Kirkus Reviews
No angļu valodas tulkojusi Ieva Elsberga.
Smiltenes vidusskolas bibliotēka 