Ada un stindzinošā skate
Grāmatas “Ada un peles rēgs” varones dzīve rit tālāk!
Slavenākie pasaules rakstnieki ierodas izrādīt savus lutinātos suņus Drūmasu pils literārajā suņu skatē. Bet Drūmasu pilī notiek kaut kas dīvains – noslēpumaini pēdu nospiedumi, kaucieni naktī un dažas aizdomīgi apgrauztas kurpes…
Vai Ada spēs noskaidrot, kas notiek, pirms iestājies nākamais pilnmēness?
No angļu valodas tulkojusi Lauma T. Lapa.
Viens plus viens
Džordžo Moja
Viena neglābjama optimiste.
Viņas dzīve ir nonākusi strupceļā. Pamatīgā strupceļā. Vīrs izgaisis nezināmās tālēs, un viņa cenšas, cik spēka, lai viena uzturētu divus bērnus. Viņa vienmēr saglabā optimismu, kaut tas nenākas viegli. Tāda ir Džesas Tomases dzīves īsā versija, bet šķiet, ka gaidāmi jauni sarežģījumi.
plus viens nomaldījies svešinieks…
Eds Nikolss ir labais puisis, kura dzīve sagājusi galīgi šķērsām. Viņam bija viss, bet vienas muļķīgas kļūdas dēļ vairs nav nekā. Kad šķiet, ka sliktāk vairs nevar būt, liktenis piespēlē vēl vienu pārsteigumu – bezgala dīvainu ģimenīti, kura burtiski pievelk nepatikšanas.
… ir steigā sastiķēts pāris?
Neaizmirstams piedzīvojums divatā?
Bet varbūt viens lielisks mīlasstāsts?
Džodžo Moja (Jojo Moyes) ir britu rakstniece, vairāku romānu autore, kuras darbi tikuši nominēti prestižām literārām balvām. Latviešu valodā jau izdoti viņas romāni “Pēdējā vēstule no mīļotā” un “Pirms atkal tiksimies”, pēc kura motīviem uzņemta filma “Me Before You” (2016).
No angļu valodas tulkojusi Karīna Tillberga.
Katrīna pēc Katrīnas
Džons Grīns
Katrīna V uzskatīja zēnus par derdzīgiem.
Katrīna X gribēja tikai draudzēties.
Katrīna XVIII viņu pameta ar e-pasta starpniecību.
K-19 salauza viņa sirdi.
Ja runājam par attiecībām, Kolina Singltona tips ir meitenes, vārdā Katrīna. Un, ja runājam par Katrīnām… viņas Kolinu vienmēr pamet. Precīzāk izsakoties, tā ir noticis deviņpadsmit reižu.
Anagrammu mīļotājs un strupceļā nonākušais brīnumbērns Kolins dodas prom no mājām ceļojumā… ar desmit tūkstošiem dolāru kabatā, asinskāru, plēsīgu kuili uz papēžiem un labāko draugu, korpulentu tiesneses Džūdijas raidījumu cienītāju, pie sāniem, bet bez Katrīnām. Kolins ir apņēmības pilns pierādīt Katrīnu Paredzamības Teorēmu. Viņš cer, ka tā spēs paredzēt jebkuru attiecību nākotni, atriebs Pamestos visā pasaulē un pats beidzot tiks pie meitenes.
Mīlestība, draudzība un miris Austroungārijas erchercogs – tas viss kopā ved pie pārsteidzošiem un dziļdomīgiem secinājumiem atjautīgi daudzslāņainā, uzjautrinošā romānā par cilvēka centieniem mainīties.
No angļu valodas tulkojusi Ieva Elsberga.
Ja es palieku
Geila Formena
Miai ir septiņpadsmit gadu. Līdz kādam nedaudz sniegotam rītam Oregonā viņai ir viss, kas var meiteni darīt laimīgu, – mīloša ģimene, puisis un sirdsdraudzene, kā arī viņas pirmā mīlestība – klasiskā mūzika un čells, kura spēle sola Miai spožu mūziķes karjeru.
Visu to iznīcina viens acumirklis uz šosejas. Tagad Mia atrodas uz dzīvības un nāves robežas. Slimnīcā no malas vērojot gan sevi, gan apkārtējos, meitene nemitīgi uzdod sev sarežģītus jautājumus, no kuriem visbūtiskākais – vai ir nozīme palikt starp dzīvajiem, ja zaudēts tik ārkārtīgi daudz? Un kāda gan varētu būt viņas nākotne? Bet – vai tiešām zaudēts ir viss?
Atklādama tagadnes un pagātnes notikumus Mias dzīvē, autore iejūtīgi runā par izvēlēm, kādas palaikam piedāvā dzīve brīžos, kad jaunietim jākļūst pieaugušam un jāpieņem lēmumi pašam. Romāns vienlaikus vēsta arī par ģimenes nozīmi un par to, ka mīlestība, ja vien tā ir patiesa, ir nezūdoša. Miai jāsaprot, ka tieši mīlestība ir tā, kas viņu sagaidīs pirmā, ja vien viņa izlems palikt.
Šo stāstu par mīlestību, draudzību, zaudējuma sāpēm, drosmi un dvēseles spēku nedrīkst palaist garām neizlasītu.
Amerikāņu rakstniece Geila Formena (1981) ir saņēmusi prestižus apbalvojumus par saviem sasniegumiem žurnālistikā. Romāns “Ja es palieku” (If I Stay) ASV izdots vairākkārt, tas ticis tulkots daudzās pasaules valodās; pēc darba motīviem 2014. gadā uzņemta arī spēlfilma.
No angļu valodas tulkojusi Kristīne Fīrere.
Brīvais lidojums
Džila Mensela
Džila Mensela ir viena no visvairāk lasītajām Lielbritānijas autorēm Latvijā un pasaulē. Kā ierasts, viņa liek lietā visus līdzekļus – asprātīgu tēlojumu, stindzinošus baiļu mirkļus, neparedzamas intrigas un visnegaidītāko risinājumu.
Aizkustinošs romantisks stāsts par patiesas draudzības un mīlestības spēku, sirsnību un tuvu cilvēku atbalstu, kāds šajā dzīvē ir nepieciešams ikvienam.
Reizēm dzīve izspēlē jokus. Viena cilvēka dramatisks likteņa pavērsiens var kļūt par gaismas staru kāda cita dzīvē. Kad cilvēki ir jauni un iemīlējušies, un skatās pasaulē atklāti, viņi negaida, pat nenojauš, ar kādām situācijām sastapsies un kā paši tās pārdzīvos…
Trīs aizraujoši un pārdomu vērti stāsti savijas kopējā piedzīvojumā, kurā uzmanības centrā atrodas cilvēka dzīve šeit un tagad, jo kurš gan zina, ko nesīs rītdiena?
Līdzīgi kā autores iepriekšējos romānos Bez piecām minūtēm laimīgi, Mīlestība un citas spēles unMīlestības neparedzamās sekas Džilas Menselas jaunais romāns liek pieķerties dzīvei ar abām rokām un izbaudīt katru mirkli… Džodžo Mojas un Erikas Džeimsas fani būs sajūsmā.
Mirkļi. Iedvesmai
Reizēm pietiek ar nieku, lai radītu mirkli – ar vērtīgu padomu, kas ietērpts smalki veidotā frāzē. Gan savas, gan citu cilvēku atziņas ikvienu personu padara garīgāku un viedāku. Grāmatā “Mirkļi. Iedvesmai” apkopoti pasaulē zināmu cilvēku spilgtākie domu graudi un dzīves atziņas. Iedvesmai, pārdomām un sevis apzināšanai.
Eņģeļi manos matos. Mūsdienu īru mistiķes dzīvesstāsts
Lorna Bērne
Lorna jau kopš mazotnes ir redzējusi eņģeļus un sarunājusies ar viņiem. Bērnībā šīs brīnišķīgās, spožās būtnes saistīja meiteni vairāk par cilvēku pasauli, tāpēc ģimene un pārējie viņu uzskatīja par garīgi atpalikušu. Eņģeļi Lornai bija piekodinājuši neparastās spējas turēt noslēpumā un tikai tagad, kad viņas četri bērni jau ir pieauguši, atļāva tās atklāt grāmatā. Stāstot par savu dzīvi, Lorna patiesībā pauž eņģeļu nesto vēsti par mīlestību, līdzjūtību, piedošanu un cerību.
Ar savu neparasto pieredzi Lorna iedvesmo ikvienu ieaicināt sargeņģeli arī savā dzīvē: “Eņģeļi ir brīnišķīgi skolotāji. Mums tikai jālūdz viņiem palīdzība. Lūk, cik vienkārši!” Grāmatā ir iekļauti divpadsmit ieteikumi, kā izveidot saikni ar savu sargeņģeli.
Lorna Bērne (Lorna Byrne) piedzima 1955. gadā Dublinas priekšpilsētā Īrijā un agri iepazina gan nabadzību, bēdas un atstumtību, gan draudzību, ģimenes dzīves laimi un patiesu mīlestību. Pieaugot viņa arvien vairāk pieņēma savu citādību un sāka to izmantot līdzcilvēku labā. Lorna kā neviens cits spēj rosināt uzticēšanos eņģeļu spēkam. Tagad viņa ir atzīta dziedniece un mistiķe, pie kuras pēc padoma vēršas tūkstošiem lūdzēju no visas pasaules.
Lornas Bērnes grāmatas “Eņģeļi manos matos” un “Kāpnes uz debesīm” ir kļuvušas par starptautiskiem bestselleriem.
Vairāk informācijas par autori mājaslapā http://www.lornabyrne.com
No angļu valodas tulkojusi Vanda Tomaševiča.
Sofijas noslēpums
Linda Nemiera
Veronika, diplomēta vēsturniece un gide, dodas tikties ar bērnības draudzeni un studiju biedreni Marutu, bet paļaujoties mirkļa impulsam, nonāk sava mūža lielākajā piedzīvojumā.
Draudzenes sabiedrībā jaunā sieviete ceļo uz Stambulu. Bosfora līča krastā noskaidrojas, ka Maruta šajā pilsētā plāno ne vien atpūsties un apmeklēt greznās mošejas un pilis, bet arī atklāt kādu senu noslēpumu, kuru glabā Svētās Sofijas katedrāle.
Veronika un Maruta vēl nenojauš, ka viņām pa pēdām no Rīgas ir devies svešinieks, kurš darīs visu, lai no šīs mistērijas netiktu notraukti aizmirstības putekļi.
Piedzīvojumi vedīs abas vēsturnieces no saulainās Stambulas uz rožu smaržas ieskauto Bulgārijas galvaspilsētu Sofiju, liekot vairākkārt apšaubīt – vai atklājums ir riska vērts?
Vai Sofija izpaudīs savu noslēpumu?
Linda Nemiera (1981) Latvijas Universitātē studējusi vēsturi un vadības zinības, daudzus gadus strādājusi mārketinga jomā. Līdz šim rakstniece ir pārstāvējusi fantāzijas žanru, kurā iznākušas jau piecas grāmatas (“Vilcenes stāsts”, “Septiņi”, “Lidojums”, “Kaķa lāsts” un “Kaķis maisā”). Par pirmo darbu “Vilcenes stāsts” autore saņēma “Lielo lasītāju balvu 2011”. Linda Nemiera bija starp desmit bibliotēkās lasītākajiem autoriem arī 2012.gadā.
Ar jaunāko darbu “Sofijas noslēpums” autore sevi piesaka jaunā – kriptoromāna – žanrā. “Sofijas noslēpums” ir Apgāda Zvaigzne ABC romānu konkursa “Nacionālais bestsellers” 2. kārtas laureāts.
Vienkārši izgatavojamu spēļu pasaulē
Oriols Ripols, Francisks Martins, Bernadete Kuksarta
Visparastākais drēbju pakaramais var kļūt par lielisku raketi, bet pudeļu korķīši un zirņi – par asprātīgu labirintu… Esi gatavs atklāt un izgatavot vairāk nekā piecdesmit jaunu spēļu!
No angļu valodas tulkojusi Sandra Skuja.
Mūsdienīgi rokdarbi. Enciklopēdija
Neringa Krankaliene, Loreta Šomkiene, Natālija Mihailenko
Grāmatas “Mūsdienīgi rokdarbi” autores – Neringa, Loreta un Natālija – pašas ir izmēģinājušas visdažādākās rokdarbu tehnikas un grāmatā piedāvā detalizētas darbu izgatavošanas instrukcijas.
Neringa ir sagatavojusi nodaļu par skrapbukingu un māca šūt lācīšus. Kopā ar Natāliju, rokdarbu kursu vadītāju, Neringa grāmatā māca, kā apgleznot tekstilijas, zīdu, stiklu, keramiku un kā atjaunot dažādas lietas dekupāžas tehnikā.
Natālija izveidojusi izsmeļošu nodaļu par papjēmašē. Savukārt Loreta darinājusi filcētos darbiņus un pērlīšu rotaslietas. Viņa visbiežāk strādā ar modelēšanas plastiku, kā arī šuj kopā auduma gabaliņus, no tiem veidojot gultas pārklājus, galdautus, glezniņas, drāniņas karsto trauku satveršanai un citus darbiņus.
Katras nodaļas sākumā sniegts darbam nepieciešamo piederumu saraksts un rokdarbu tehnikas apraksts, savukārt pamācības noderēs gan iesācējiem, gan jau pieredzējušiem rokdarbu mīļotājiem.
Turklāt daudzu šajā grāmatā minētu tehniku apraksts lasītājam pirmo reizi ir pieejams latviešu valodā.
No lietuviešu valodas tulkojusi Lāsma Nikolaisone.
Viktorijas laika šausmu stāsti
Pārstāstījis Maiks Stoks
Roka, kas alkst slepkavot…
Kaķis ar baisu noslēpumu…
Neredzams, asinskārs nezvērs…
Nežēlīga atriebība un smags zaudējums…
Krājumā apkopoti seši Viktorijas laikā sarakstīti šausmu stāsti, kuru lappusēs mudžēt mudž noslēpumi un pārdabiskais savijas ar realitāti. Atver šo grāmatu, ļaujies nezināmā vilinājumam un stājies pretī savām visdziļākajām bailēm!
No angļu valodas tulkojusi Laura Romanovska.
Matilde
Roalds Dāls
Matilde Vormvuda ir neparasti apdāvināta meitene, bet aprobežotie, vienaldzīgie vecāki pret meitu izturas visai nicinoši un nemaz neievēro viņas brīnumainos talantus.
Skolā bērnus terorizē nekrietnā direktore Trančbula – briesmīga persona, kas iedzen nāves bailes tiklab skolēniem, kā skolotājiem. Negaidīti atklājas, ka Matildei piemīt pavisam neparastas spējas. Par spīti tam, ka meitene vēl ir maza, viņai pa spēkam ir visai iespaidīgi triki.
Autora tekstu lieliski papildina Kventina Bleika ilustrācijas.
Bērnu iemīļotais angļu rakstnieks Roalds Dāls (1916–1990) bija spiegs, izcils lidotājs iznīcinātājs, šokolādes vēstures pētnieks un ārsts izgudrotājs. Viņš sarakstījis daudzus lieliskus stāstus, kuru vidū ir, piemēram, “Čārlijs un šokolādes fabrika”, “Čārlijs un lielais stikla gaisakuģis”, “Matilde” un “LDM”. Viņš tiek dēvēts par pasaulē labāko stāstnieku.
No angļu valodas tulkojusi Dina Sīle.
Slavenais piecnieks. Atkal jauni piedzīvojumi
Enida Blaitona
Slavenā piecnieka piedzīvojumi turpinās. Ziemas brīvlaikā Džuliāns, Diks un Anna atkal viesojas pie māsīcas Džordža. Kirina kotedžā ir zaglis! Slavenajam piecniekam ir aizdomas, kurš tas varētu būt, bet pierādījumu nav. Sens plāns un slepenas ejas atklāšana – tas ir viss, kas bērniem un viņu uzticamajam draugam nepieciešams, lai atmaskotu vainīgos.
Enida Blaitona (1897–1968) ir viena no visvairāk lasītajām un tulkotajām 20. gadsimta bērnu rakstniecēm. Viņas darbu varoņus iemīļojuši gan paši mazākie lasītāji, gan skolas vecuma bērni.
No angļu valodas tulkojusi Ilze Vasmane.
Meitene zirnekļa tīklā
Dāvids Lāgerkrancs
Duets, kas fascinēja miljoniem Stīga Lārsona romānu lasītājus.
Viņa ir meitene ar pūķa tetovējumu – ģeniāla hakere un ikdienas dzīvei absolūti nepiemērota būtne.
Viņš – pētnieciskais žurnālists, kuru vēlme izdibināt patiesību bieži vien noved līdz tiesvedībai.
Kādā vakarā Blumkvistam piezvana cilvēks un apgalvo, ka viņam ir svarīga informācija, – nozagtas jaunatklātas tehnoloģijas mākslīgā intelekta izpētes jomā. Notikušajā iesaistītas arī Amerikas Savienotās Valstis un Nacionālā drošības aģentūra. Zvanītājs ir kontaktējies ar gados jaunu sievieti hakeri, kuru Blumkvists labi pazīst. Ziņa ir satraucoša. Un, tā kā žurnālam Millennium ir nepieciešami līdzekļi un sensacionāls materiāls, Blumkvists vēršas pēc palīdzības pie Līsbetas Salanderes. Bet viņai, kā allaž, ir savi plāni – viņa dzen pēdas sava tēva kriminālajam mantojumam.
Noslēpums, kuru viņi mēģina kopīgi atšķetināt, atrodas sarežģīta vairāku valstu spiegu, hakeru un valdību savērpta tīkla centrā, un ne viens vien ir gatavs nogalināt, lai aizsargātu noslēpumu…
Dāvids Lāgerkrancs (David Lagercrantz, dz. 1962) ir zviedru rakstnieks un žurnālists. Viņa sarakstītais Stīga Lārsona Millennium sērijas turpinājums izdots visā pasaulē un kļuvis par starptautisku bestselleru.
No zviedru valodas tulkojusi Ieva Pudure.
Silva rerum
Kristina Sabaļauskaite
Kristinas Sabaļauskaites romāns Silva rerum ir atzīts par vienu no svarīgākajiem notikumiem lietuviešu literatūrā pēdējos gadu desmitos. Tas izpelnījies pārsteidzoši lielu atzinību gan no lasītājiem, gan no kritiķiem, apbalvots ar pirmo Jurgas Ivanauskaites literāro prēmiju (2009) un ieguvis 2009. Gada grāmatas titulu.
Romāns vēsta par Žemaitijas bajāru Norvaišu ģimenes gaitām 17. gadsimta otrajā pusē. Stāstot par vienas dzimtas ļaužu pieredzēto, autore atklāj ne tikai Lietuvas Dižkunigaitijas sadzīvi un politikas samezglojumus, bet zīmē arī daudz plašāku ainu, kurā redzams baroka laikmeta cilvēks un tā sarežģītās attiecības ar sevi pašu, pasauli, dzīvi un nāvi.
Prasmīgi iešifrējot tekstā 15.-17. gadsimta tekstu citātus un atsauces uz baroka laikmeta literātu, teologu un zinātnieku darbiem, Kristina Sabaļauskaite ir izveidojusi krāšņu kolāžu, kurā vienīgi pieredzējusi acs var nojaust līmējuma vietas. Lasītājs, kurš jau iepriekš interesējies par attiecīgā laikmeta kultūru, var censties izsekot tam, kā romānā atklājas dažādi 16.-17. gadsimta filosofiskie uzskati, populārākās zinātnisko un teoloģisko disputu tēmas, kā izmantotas barokālās retorikas figūras un krāšņās metaforas, savukārt tie, kurus citātu medības nevilina, var gūt lielisku ieskatu 17. gadsimta nogales cilvēka pasaules redzējumā, kas izklāstīts teicamā, nesamākslotā un vienlaikus barokāli bagātīgā valodā.
Kristina Sabaļauskaite lasītājam pašam ļauj izvēlēties veidu, kādā šo romānu lasīt, jo Silva rerum var tikt uzlūkots kā vēsturisks romāns, ģimenes sāga, mīlas stāsts vai piedzīvojumu gabals, bet vēl svarīgāk ir tas, ka autorei ir izdevies prasmīgi pacelt tekstu pāri visu šo žanru robežām un radīt īpatnēju un sevī ievelkošu silva rerum (“lietu mežu” – latīņu val.).
Autore, būdama mākslas vēsturniece, daudz strādājusi ar senajiem dokumentiem, tāpēc lieliski pārzina laikmeta paražas un tikumus. Tēlaini un teju ar visām piecām maņām sajūtami romānā ir uzgleznota Viļņa un tās ļaudis, klostera ikdiena un dižcilšu orģijas, studentu sadzīve un pretējus uzskatus pārstāvošu studentu grupējumu ielu cīņas. Viļņa atklājas kā kosmopolītiska pilsēta, kur vairāk vai mazāk saderīgi līdzās dzīvo katoļi un kalvinisti, pareizticīgie un jūdi, leitiski runājošie vienkāršļaudis un poliski runājošie bajāri, bet zinātne un dievzinības tiek apgūtas un radītas latīniski.
Gan lietuviešu, gan latviešu vēsturiskie romāni lielākoties ir rakstīti no zemnieka vai pat dzimtzemnieka viedokļa, turpretī Silva rerum galvenie varoņi ir brīvi cilvēki, Lietuvas bajāri, kas savās nelaimēs un dzīves sarežģījumos var vainot vienīgi paši sevi vai Dievu, ar kuru tiem ir visai sarežģītas attiecības, bet nekādi tie nevar uzvelt vainu un atbildību sliktajam kungam, – proti, tie neizvēlas attieksmi, kas vēl mūsdienās raksturīga vairumam dzimtzemnieku pēcteču. Silva rerum ir stāsts par brīviem cilvēkiem, to brīvo izvēli un pašu no brīva prāta pastrādātajām kļūdām, kuras nekad nav par vēlu labot.
Latviešu lasītāji nekad nav īpaši lutināti ar lietuviešu literatūras tulkojumiem, un Lietuvas kultūra un vēsture, par spīti šīs zemes ģeogrāfiskajam un lingvistiskajam tuvumam, allaž palikušas diezgan svešas. Kristinas Sabaļauskaites romāns Silva rerum arī latviešu lasītājam atklās daudz agrāk neiepazītu Lietuvas Dižkunigaitijas vēstures lappušu.
Nomaļā Žemaitijas muižā mīt bajāru Norvaišu ģimene: Jons Motiejus, viņa sieva Elžbieta un abu bērni – dvīņi Kazimiers un Uršule. Politiski nemierīgajos maskaļu un zviedru iebrukuma laikos pametusi Viļņu, ģimene savu muižu ir pārvērtusi par noslēgtu un rāmu Arkādiju, taču, arī lauku mierā dzīvojot, ikvienam ir savi noslēpumi un slēptās ilgas. Kad bērni sasnieguši pusaudžu vecumu, Norvaišas atkal dodas uz pilsētu, lai savu lielāko sapni varētu piepildīt Uršule, kas sadomājusi stāties klosterī. Taču reizēm mūsu vēlmes piepildās tikai tāpēc, lai mēs saprastu, ka gribam pavisam ko citu.
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere
Smiltenes vidusskolas bibliotēka 