Marija Parra
Vafeļu sirdis
“Vafeļu sirdis” (2005) ir grāmata par divu labāko draugu, jūtīgā un uzticamā zēna Trilles un pārdrošās, temperamentīgās meitenes Lēnas gaitām viena notikumiem bagāta gada garumā, no vieniem vasaras saulgriežiem līdz nākamajiem. Abi bērni ir deviņus gadus veci.
Marija Parra prot radīt brīnišķīgu bērnības pasauli, kurā dzīvot ir ārkārtīgi interesanti, lai arī ne vienmēr viegli, kur bezrūpīgs prieks mijas ar smagām skumjām, kur bērniem ir ļauts vienkārši būt un dzīvot, pētīt un atklāt, riskēt, vilties un uzvarēt, un augt.
Bērni izspēlē pirātu uzbrukumu un Otro pasaules karu, iejūtas ielu muzikantu ādā, mēģina savākt dzīvniekus tēvoča kuterī kā Noasa šķirstā, iekārto pansionātu vecam zirgam, dodas bīstamos braucienos vectēva mopēda kastē, kāpj kalnos, lai dzītu aitas mājās no ganībām. Reizēm kaut kas noiet gaužām greizi. Trilles tētis kļūst pavisam liels un sarkans, kad saniknojas: „Nekad vairs tā nedarīsim, to vien dzirdu! Jūs ar Lēnu tāpat nekad nedarāt otrreiz vienu un to pašu. Jūs tikai izdomājat jaunas trakulības!” Bet Lēna iebilst: „Es neesmu traka. Man tikai patīk, ja viss kust uz priekšu.”
Vectēvs vai vectante vienmēr mīļi un saprotoši palīdz bērniem visu nokārtot. Taču gadās arī kaut kas tāds, kur palīdzēt neviens nevar – piemēram, vectantes nāve. Kurš tagad ceps vafeļu sirdis, samīļos un mierinās? Turklāt Lēnai nav tēta, lai gan viņa mēģina to sameklēt, izliekot sludinājumu. Un Trille, kas vienmēr gatavs Lēnai palīdzēt, nemaz nezina, vai viņš ir Lēnas labākais draugs. Un ko Trillem darīt, ja viņa labākais draugs pēkšņi pārceļas dzīvot citur, tālu projām? Stāstā mijas skarbums un mīļums, tā beigas ir labas un cerību pilnas.
Marija Parra (1981) bērnu literatūrā debitēja 2005. gadā. Viņas grāmatām piemīt īsts skandināvu literatūras gars – drosme, draudzība, fantāzija. Ne velti Parras stils, meistarība un humānisms bieži tiek salīdzināts ar Astridas Lindgrēnes darbiem. Autore ir saņēmusi vairākas prestižas norvēģu literārās balvas – Brageprisen, Teskjekjerrinprisen un Kritikarprisen.Latvija ir jau 27. valsts, kurā iznāk “Vafeļu sirdis”. Nēderlandē grāmata tika atzīta par labāko bērnu literatūras tulkojumu 2008. gadā, bet Francijas izdevēju asociācija tai 2009. gadā piešķīra Prix Sorcière balvu. Norvēģijā 2011. gadā “Vafeļu sirdis” uzņemtas TV seriālā.
Grāmatas tapšanu un izdošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un Norvēģu tulkojumu atbalsta programma NORLA, Norwegian Literature Abroad.
Džeikobs Grejs
Zvērači II. Uzlidojums
Pēc smagās cīņas, kurā kraukļu zvēracis Krā sakāva Audējvīru, Blekstounas pilsēta beidzot ir atbrīvota no ļaunuma. Bet miers nav ilgs – ierodas Mušu māte, kura kopš Tumšās vasaras ir gaidījusi izdevīgu brīdi, un vēlas iegūt to, kas pieder Krā. Zēnam ir jāmeklē visa iespējamā palīdzība un jāsaņem drosme, lai stātos pretī šai neticami nežēlīgajai ļaundarei.
Džeikobs Grejs ir tikpat noslēpumains kā viņa varoņi. Autors par sevi atklāj vien to, ka dzīvo kādā lielā ASV pilsētā, naktīs staigā pa tās ielām un sacer stāstus. Viņš ļoti mīl dzīvniekus un pats mēdz sarunāties ar kraukļiem… Taču neviens tā arī nezina, vai viņš saprot, ko tie atbild.
No angļu valodas tulkojusi Laura Dreiže.
Henriks Tamms
Nindzja Timijs un baltā pērtiķa noslēpums
Šī ir jau trešā grāmata par bezbailīgo kaķi Timiju un viņa draugiem, ko radījis zviedru izcelsmes rakstnieks Henriks Tamms, kurš strādā arī pie iespaidīgo Holivudas kinofilmu veidošanas.
Savā jaunajā piedzīvojumā Timijs kopā ar draugiem seko baltajam pērtiķim, kas nozadzis svarīgo Rakstu rulli par visa izcelšanos. Viņi nonāk jūras laupītāju gūstā, bīstamos džungļu biezokņos, kuros izliktas atjautīgas lamatas, un senā zemūdeņu bāzē Neksorā, kurā, kā vēsta nostāsti, mitinās mītu apvītais Rakstnieks. Bet kāpēc pērtiķis ir ceļā uz turieni?
Seni noslēpumi tiek atklāti, un nodevējs – atmaskots…
Aizraujošo ceļojumu krāšņi un bagātīgi ilustrējis pats autors.
No zviedru valodas tulkojusi Rute Lediņa.
Džefs Kinnijs
Grega dienasgrāmata 11. Uz naža asmens
Grega Heflija dzīve kļūst arvien saspringtāka. Viņa mamma domā, ka videospēles pārvērš smadzenes biezputrā, tāpēc vēlas, lai dēls noliktu pulti un attīstītu savu “radošo pusi”.
It kā ar to vēl nepietiktu, tuvojas Helovīna vakars un Gregam no visām pusēm uzglūn raizes.
Kad Gregs atrod paciņu želejas tārpu, viņam rodas ideja. Varbūt mamma liks viņu mierā, ja viņš uzņems filmu un… kļūs bagāts un slavens? Bet varbūt šī plāna īstenošana tikai dubultos Grega nepatikšanas?
““Grega dienasgrāmatas” valda bērnu literatūras pasaulē.”
Time
“Viena no veiksmīgākajām bērnu grāmatu sērijām, kas jebkad izdotas.”
Washington Post
“Trāpīts mērķī – tiem, kam nepatīk lasīt un visiem, kuri meklē jautras grāmatas.”
School Library Journal
No angļu valodas tulkojusi Daina Ozoliņa.
Viljams Brūss Kamerons
Ziemassvētku suņi
Sirsnīgs, labestīgs un iepriecinošs Ziemassvētku stāsts, kurš atklāj mīlestības, uzticības un kucēnu pilna groziņa neatvairāmo spēku!
Džošam mājdzīvnieku nekad nav bijis. Tā būtu pārāk liela atbildība. Kopš puisi pametusi draudzene Amanda, viņš ir kļuvis par rāmu, labdabīgu vienpati, kurš klusi strādā savā kalnu namiņā. Tāpēc nepazīstama kaimiņa lūgums pāris nedēļu pieskatīt viņa suni nāk kā pērkona spēriens no ziemas debesīm. Kopā ar mīlīgo milzeni Lūsu Džoša dzīvē ienāk arī dzīvnieku patversmes darbiniece Kerija – un drīz vien Džošs saprot, ka Kerijas smaids viņu uzmundrina vismaz tikpat, cik Lūsas sirsnīgā, visu piedodošā daba. Kamēr Džošs radinās pie jaunās – suņa saimnieka – lomas, arī viņa personīgajā dzīvē sākas izmaiņas. Viens Amandas zvans apvērš puiša dzīvi kājām gaisā…
Viljams Brūss Kamerons ir ārkārtīgi populārs humoristisku romānu un stāstu rakstnieks, aktīvs blogeris un sirsnīgo romānu “Suņa dzīves jēga” un “Suņa ceļojums” autors. Autora mājas lapa http://www.brucecameron.com
No angļu valodas tulkojusi Sandra Rutmane.
“Te ir rakstīts Lūsija. Nevis Lūss. Lūsija.”
Raiens paraustīja plecus. “Viņš vienmēr tika saukts par Lūsu. Kā es varu zināt?”
“Nevis viņš, Raien. Tas nav viņš. Tā ir viņa. Sieviešu kārtas sune,” Džošs asi izlaboja.
“Jauki.” Raiens iepleta rokas, kā sakot: nav nekādas atšķirības.
“Nav vis jauki. Runa nav tikai par to, ka viņa ir sieviešu dzimuma. Viņa ir acīmredzami grūsna, vai tad tu neredzi? Lūsija ir grūsna sieviešu dzimuma sune.”
***
Viljams Brūss Kamerons, burvīgo romānu “Suņa dzīves jēga” un “Suņa ceļojums” autors, ar katru nākamo grāmatu arvien spožāk pierāda, ka tiešām izprot suņus un to saimniekus. Lasot viņa grāmatas, ikviens suņumīlis jūt – jā, šis ir stāsts par mums, tiem, kuri mīl suņus, un par suņiem, būtnēm, kas atnākušas uz šīs zemes, lai mīlētu cilvēkus. Un, lai gan, iespējams, ir ķecerīgi tā sacīt, tomēr daudzi lasītāji ir pārliecināti: V. B. Kamerons prot suņu valodu, un tieši tāpēc viņa grāmatas ir tik burvīgi suniskas.
Dīns Kūncs
Bezgrēcīgie
Edisons Gudhārts – jauns vīrietis – dzīvo vientulībā zem pilsētas, kāda sākotnēji nezināma iemesla dēļ sabiedrības izstumts un vajāts. Ja kāds Edisonu pamanītu, tas viņam nestu nāvi. Gvineta – savādā nāvē bojā gājuša miljonāra meita – uzturas noslēgtībā, slēpdamās no ienaidniekiem, kuri atraduši viņu, nepazīs žēlastības.
Saikne starp šiem šķietami tik dažādajiem cilvēkiem ir dziļāka par traģēdijām, kas izpostījušas viņu dzīvi. Kaut kas varenāks par aklu nejaušību – un ne mazāk varens par likteni – saved abus kopā šajā pasaulē, kuras stundas jau ir skaitītas.
Romānā “Bezgrēcīgie” bestselleru autors Dīns Kūncs mistēriju, spriedzi un skaudru cilvēka dvēseles izpratni sapludina meistarīgi veidotā stāstā, kas radīs atbalsi ikviena lasītāja sirdī.
No angļu valodas tulkojusi Ina Strautniece.
Jānis Porziņģis, Armands Puče
Brālis. Kristaps Porziņģis. No pagalma Liepājā… līdz skatuvei Ņujorkā!
Brodvejā iedvesmojoši runā, ka šim stāstam piemīt pasakaina noslēpumainība, Volstrītā rēķina, ka šī atnākšana jau nosaka tirgus svārstības, nemaz nerunājot par brokeru asinsspiedienu, kas atkal lēkā, gaidot Ņujorkas “Knicks” vakara spēli…
Ciniski un augstprātīgi izsvilpts uz jaunpienācēju skatuves, viņš pēc dažiem mēnešiem piespiež fanātisko un izlutināto pūli sevi nēsāt uz rokām, liekot apskatniekiem atzīt – ja kaut kas labs šajā basketbola pilsētā vienas sezonas laikā noticis, tad tā ir baltā vienradža iedotā cerība.
Kas ir baltais vienradzis? Mitoloģijā nav cēlāka, izsmalcinātāka, vīrišķīgāka un nevainīgāka dzīvnieka par šo! Ķeltiem tas bija arī spēka un prieka simbols, tāpēc dažās valstīs to joprojām attēlots ģerbonī.
Balts zirs ar spicu ragu pieresvietā, dažkārt ar antilopes kājām, citur – ar lauvas asti.
Pasakās un leģendās vienradzis parasti attēlots tik pārliecinoši un spilgti, ka cilvēks joprojām tic, ka šāda dzīva radība kādreiz ir pastāvējusi.
Pētnieki apgalvo, ka Bībelē šis tēl esot nonācis nejauši, lai gan miesas nomocītie mūki, kam pieraksta vienradža iedzīvināšanu teiksmās, paliek pie sava – nekā nejauša šajā pasaulē nav…
Mākslinieks: Edgars Švanks.
Robins Šarma
Izcilības stundas
Izdevniecība «Avots» piedāvā pasaulslavenā līdermākslas skolotāja Robina Šarmas (Robin S. Sharma) grāmatu «Izcilības stundas». Šarma, daudzu motivējošu darbu autors, kā arī pasaules malu malās gaidīts semināru, konferenču un apmācības programmu vadītājs, latviešu lasītājam ir labi pazīstams. Šī ir devītā grāmata, kas baudāma latviešu valodā, un viņš šeit ir uzstājies arī klātienē.
Būdams cieši pārliecināts par to, ka izcilība sasniedzama, nepagurstoši koncentrējoties uz svarīgāko un arvien apliecinot cilvēka cildenākās vērtības un rakstura īpašības praksē, Robins Šarma nepārsteidz. Tas nav viņa mērķis.
Šarmas vēstījums ir praktiski lietojams un iedarbīgs – diezin vai ir kāds cits iemesls, kālab viņa klientu lokā manāmi tādi biznesa giganti kā Nike, FedEx, Microsoft u.c. Viņa grāmatās virmo cilvēcība; tajās nebūs sarežģītas shēmas un garlaicīgi ieteikumi, kā izcenot produktu vai pakalpojumu. Nē – «Izcilības stundās» virmo ieteikumi un idejas, kā padarīt sevi, savu personību, par līderi, par zīmolu. Kā iemīlēt kļūdas un izmantot neizdošanos savā labā. Kā (ne)reaģēt uz kritiku. Kā baudīt mirkli, neaizmirstot par sapņiem, mērķiem un iecerēm. Kā sakārtot attiecības. Kālab tas darāms? Lai tu spētu baudīt pilnvērtīgāku, bagātīgāku dzīvi, just dziļāku gandarījumu. Lai dzīves norietā tu varētu citēt spilgtās personības un rakstnieces Ermas Bombekas vārdus: «Kad mūža beigās stāvēšu Dieva priekšā, es ceru, ka manī vairs nebūs palicis ne kripatas talanta un varēšu teikt: es liku lietā visu, ko Tu man biji devis.»
Marina Romodina
Kāpēc zābaki nelido?
60 fokusi, eksperimenti, izmēģinājumi, fakti un rēbusi, kuru pamatā ir fizika un ķīmija.
Grāmatā doti aizraujoši eksperimenti, ko vienkārši var veikt mājas apstākļos. Katra eksperimenta apraksts ietver detalizētu darba gaitu, viegli saprotamu zinātnisku izskaidrojumu un krāsainas ilustrācijas. Grāmata ieinteresēs jaunāko klašu skolēnus.
No krievu valodas tulkojusi Aina Cebura.
Latvijas leģendas
Par cilvēkiem, kas dara Latviju lielāku
Gatavojoties mūsu valsts simtajai gadadienai, “Jumava” nolēmusi Latvijas jaunajai paaudzei — latviešu tradīciju pārmantotājiem — pastāstīt par 100 leģendārajām Latvijas personībām un notikumiem. Par grāmatu tās idejas autors Andrejs Ēķis saka: “Personības veido vēsturi. Tāpēc mums jāzina savas Latvijas leģendas. Tās rūpīgi jāpieraksta un jāliek grāmatās, lai nebūtu neviena Latvijā dzīvojoša cilvēka, kas Latvijas leģendas nezinātu. Tad Latvija būs mūžīga”.
Latvijas Republikas prezidents Raimonds Vējonis grāmatas priekšvārdā raksta: ““Latvijas leģendas” ir par cilvēkiem, kuri ar savu darbu, talantu un uzdrīkstēšanos ir radījuši būtiskas un nezūdošas vērtības Latvijas kultūrā, tautsaimniecībā, sportā un sabiedrībā. “Kas zina, ko grib, — spēj, ko grib! Centīgs gars ir latvju tautai!”, savulaik kā zīmīgu apstiprinājumu tam ir rakstījis viens no viņiem, mūsu tautas lielais dižgars Rainis.”
“Ir būtiski neaizmirst par unikālajam Latvijas personībām un interesantajiem faktiem, par Latvijas leģendām. Jo tās iedvesmo. Tās ceļ mūsu patriotismu. Un dažkārt mūsu visnegaidītāko līdzcilvēku veikums ir tik liels un dižs, ka tas ceļ arī mūsu nacionālo pašapziņu. Jo viņu darbs jau tik skaļi runā pats par sevi, ka atliek vien pasaulei atgādināt, ka viņi ir no Latvijas. Tāpēc novēlu ikkatram šīs grāmatas lasītājam stiprināt tos, kuri jau ir ceļā, lai kļūtu par leģendām, un gūt iedvesmu, lai par tādām kļūtu paši!” uzsver Janis Rozenbergs, Cēsu novada priekšsēdētājs.
Ieva Melgalve
Mājas bez durvīm
Bruonu pilsētā Grāa noslēpumainā kārtā tiek nogalinātas vienkāršo ļaužu sievietes un pat kāda jauna burve. Kurš ir vainīgais – galvaspilsētas mags Rems vai svešzemniece Vega, kura kopš ieceļošanas šajā pilsētā ir centusies turēties savrup? Vadošajiem burvjiem taisnīgums nav svarīgs – viņiem pietiek ar to, ka izdzīvo viens. Stiprākais, viltīgākais, izturīgākais. Un tādēļ Vega un Rems cietuma noslēgtībā izcīna klusu un nežēlīgu cīņu, ik mirkli saskaroties ar briesmīgāko sodu, ko iespējams piespriest magam: vientulību.
Vai Vega spēs saglabāt veselo saprātu, vēl reizi pārdzīvojot pēdējo mēnešu notikumus – pārāk īso un mulsinošo draudzību ar Ogvenu, Grāas maģiju, kurā vienkāršo cilvēku pazemošana kļūst par aizraujošu spēli, un bijušā – vai varbūt esošā? – vīra Dāra pēkšņo ierašanos Grāā šķietami tikai tādēļ, lai liecinātu pret Vegu?
„Mājas bez durvīm” ir turpinājums grāmatai „Mirušie nepiedod” (2013), bet to var lasīt, arī nezinot pirmās grāmatas notikumus. Pietiks ar to, ka zināsiet – šajā pasaulē emocijas ir maģija, un šī maģija spēj gan izglābt, gan nogalināt.
“Šīs grāmatas pasaulē, kurā atpazīstami seni mīti un arhetipi, kā arī nojaušamas laikmetīgas zināšanas, burvji smeļas spēku no citu emocijām un manipulē ar tām. Norisinās aizraujošs psiholoģisks detektīvstāsts, kuru iespējams uztvert arī kā dziļu cilvēka iekšējās pasaules un visas sabiedrības vērojumu – tik pazīstamas brīžiem šķiet aprakstītās norises.”
Anna Auziņa, dzejniece, literatūrzinātniece
“A-hā!
Jūs domājat: romantika un burvestības? Aizmirstiet! Jūs gaida psiholoģisku peripetiju purvs un hormonu jūklis. Cerat: maģija palīdzēs jūsu dvēseles staignājā? Nē. Te ir tikai vientulība. Tā pati, kas pavada meitenes, kuras pusnaktī planē ar skrituļslidām pilsētas ielās vai vēlā vakara stundā dodas pa lauku ceļu.
Ieva Melgalve, iespējams, ir šobrīd spēcīgākā fantāzijas žanra feministiskā virziena autore latviešu literatūrā. Šis romāns var patikt vai nepatikt, bet tas ir smeldzīgi emocionāls.”
Imants Belogrīvs, izdevējs, kritiķis
Latviešu rakstniece Ieva Melgalve (1981) raksta fantastikas un fantāzijas žanros. Jau izdotas grāmatas „Mirušie nepiedod”, „Bulta, Zvaigzne un Laī” un „Mēness teātris” .
Ilga Raščevska
Norakstītie
Valdone ir mazs pagastiņš uz novadu robežas. Un dzīve te rit līdzīgi kā jebkurā citā vietā Latvijā. Romānā atklājas četru ģimeņu likteņi. Mūžīgā pabalstu diedelētāja Māra, viņas vīrs černobilietis Aldis un bērni Egmārs un Uldis – tie Mārai no pirmā vīra. Uz kopīgu pasēdēšanu pie glāzītes vienmēr gatavie kaimiņi – Guntis un viņa kādreiz tik piemīlīgā un čadīgā rudmate Sofija. Dievs vien zina, ko pa to laiku dara viņu bērni Reinis, Andris un mazā Madariņa. Zenta un viņas vīrs tālbraucējs šoferis Visvaldis gan no tiem dzērājiem turas pa gabalu. Viņi savam vienīgajam dēlam Zigmundam gatavi nopirkt un sagādāt itin visu. Juris un Elza izaudzinājuši divas meitas un pastarīti Oskaru, kam iepatikusies smukā Karīna – bet visiem taču zināms, kāda bijusi viņas māte! Tik dažādas dzīves kā slikti satīti dzijas kamoli, – saņerkstījušās, sapinušās, kožu saēstas; neko lāga no tādiem vairs nenoaudīsi.
Taču reizēm kaut kas izjauc ikdienas ritmu. Negaidīti notikumi kā upē iekritis koks, nobremzē un atsviež atpakaļ straumes plūdumu, un visa draza, ko upe mierīgi būtu aiznesusi uz jūru, sakrājas un paliek turpat, pašu krastā. Un tikai tad ieraugām, cik pārsteidzoši daudz ir vienkārši izmestā, noliegtā un nesakārtotā tajā, ko sauc par dzīvi. Varbūt kaut ko vēl var savākt, izvērtēt vai saglābt. Kamēr nav par vēlu…
Ilga Raščevska (1963) dzimusi Latgalē, Maltā. Pēdējos 15 gadus strādājusi par sociālo aprūpētāju Rīgas 66. speciālajā vidusskolā un bērnu invalīdu aprūpētāju VSAC Teikas filiālē. Izaudzinājusi piecus savus bērnus un, kā pati saka, nedaudz palīdzējusi diviem aizbildniecības bērniem. “Norakstītie” ir Ilgas Raščevskas pirmais romāns – kaismīga debija, kurā autore dalās ar lasītāju patiesi izsāpētos stāstos un caur grāmatas tēlu likteņiem atklāj savu ilgajos darba gados gūto pieredzi.
Emīlija Lokhārta
Puišu saraksts
Šī grāmata vairāk saistīs meitenes, bet interesēs arī zēnus.
Un tā noteikti patiks jau pieaugušajām meitenēm, kuru meitas pašreiz ir galvenās varones vecumā. Jo mums visiem un visām reiz bijis savs Puišu saraksts un savs skolas visums, kad dzīve riņķo vienīgi ap to. Kā nesabrukt, ja pēkšņi šis visums tevi izspļauj no draudzīgās orbītas, un tu attopies kā izstumtā?
Rūbija izturēs.
Šis būs labestības pilns, sirsnīgs stāsts par skolu. Par draudzību un nodevību, par pirmo mīlestību un vilšanos, ko piedzīvo pusaugu meitene Rū.
Varbūt Rūbija kādam liks dusmoties, bet varbūt pārsteigs un ļaus uz savu bērnu palūkoties redzīgākām acīm, ja esat jau pieaugušo meiteņu kategorijā. Katrā ziņā, šī grāmata ir citāda un tomēr par to pašu – cilvēciskām kaislībām, lai arī šīs kaislības vēl ir ļoti jaunas un nepieredzējušas.
Bet varbūt Rūbijā atpazīsiet sevi?
No angļu valodas tulkojusi Santa Liģere. Maketētājs Indars Mediņš.
Anete Mīrsva
Samsona ceļojums
Matss un Samsons ir nešķirami draugi. Kad suns saslimst, zēns kopā ar viņu aizbēg no mājām, lai dotos garā un bīstamā ceļojumā pie vectētiņa Vējavicas – izgudrotāja un zinātnieka, kurš dzīvo mazā, brīnumu pilnā namiņā meža vidū. Vai viņi laimīgi nonāks pie vectēva? Vai viņš zinās, kā glābt Samsonu?
Vācu rakstnieces Anetes Mīrsvas (1969.) stāsts par zēna un suņa draudzību patiks gan maziem, gan lieliem lasītājiem – tas liks domāt, priecāties un skumt.
Līga Blaua
Ainars Virga Pēdējais Līvs
Stāsts par Ainaru Virgu – rokmūziķi, izcilu ģitāristu, tautas dzīvības dziesmas Dzimtā valoda, kas 2011. gadā televīzijas skatītāju balsojumā tika atzīta par latviešu Zelta dziesmu, autoru. Par cilvēku ar dramatisku likteni, kas pēc kritieniem vienmēr ir spējis piecelties. Par cilvēku, kas prot mīlēt un kuru mīl…
Smiltenes vidusskolas bibliotēka 