Zviedru institūta izstāde “Kur bērnam augt” Smiltenes vidusskolā Rīgas ielā

Laba literatūra dod bērnam vietu pasaulē un pasaulei – vietu bērnā,” ir teikusi Astrīda Lindgrēna. Ar izstādi “Kur bērnam augt” Zviedru institūts, sadarbībā ar Zviedrijas bērnu literatūras institūtu, tiecas iedvesmot sabiedrību uz plašāku dialogu par bērnu literatūras nozīmi un veicināt grāmatu starptautisko apriti.

Zviedrijā bērnu literatūra tiek ļoti augstu vērtēta. Tieši šeit tiek pasniegta pasaules nozīmīgākā starptautiskā bērnu un jaunatnes literārā prēmija – Astrīdas Lindgrēnas piemiņas balva.

Izaicinājums ir darīt sabiedrībai pieejamu tādu literatūru, kur katrs bērns varētu justies iekļauts un piederīgs. Tikpat nozīmīgi ir uzturēt bērnos un jauniešos interesi par lasīšanu.

Skolēni ir priecīgi par iespēju uzzināt vairāk par zviedru rakstniekiem. Ir bērni, kuri vēl nav izlasījuši nevienu zviedru rakstnieka grāmatu, taču, pateicoties šai izstādei, to labprāt vēlas darīt. Dārta Abramova saka: ”Man patika izstādē izlasīt aprakstu par kādu grāmatu. Es domāju, ka nākamā grāmata, ko ņemšu, būs no zviedru literatūras”. Gustavs Šūtelis savukārt dalās iespaidos par Astrīdas Lindgrēnas grāmatu “Ronja laupītāja meita: “Man liekas, ka šī grāmata ir Lindgrēnas labākais darbs. Tajā stāstīts par īstas dzīves notikumiem, un ilgi paliek atmiņā. Es vēlos, lai šo grāmatu izlasītu visi”.

Skolas bibliotēkā Rīgas ielā pieejami sešu zviedru bērnu rakstnieku – Astrīdas Lindgrēnas, Martina Vīdmarka, Ēvas Ēriksones, Ulfa Starka, Rūtas Lāgerkrancas un Selmas Lāgerlēvas darbi.

Visi laipni aicināti apskatīt izstādi un iegriezties bibliotēkā pēc kādas zviedru rakstnieka grāmatas!

Janvāra jubilāri

9f7989ba2393983fae100cf6dd78fde5

Rūdolfam
Blaumanim - 156

(1863. – 1908.)

   Kārlis Rūdolfs Leonīds Blaumanis bija latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists. Viņa populārākie darbi ir dzejolis “Tālavas taurētājs”, novele “Nāves ēnā”, lugas Skroderdienas Silmačos” un “Indrāni”. Pēc viņa darbu motīviem ir uzņemtas kinofilmas “Salna pavasarī”, “Purva bridējs”, “Nāves ēnā”.

   2004. gadā veiktajā aptaujā par 100 visu laiku ievērojamākajām Latvijas personībām R. Blaumanis tika ierindots trešajā vietā.

  1886. gadā tika publicēts viņa pirmais darbs latviski — dzejolis “Nakts”. Laikā no 1887. līdz 1889. gadam sacerējis tādus prozas darbus kā “Pērkona negaiss”, “Zirgs, trīs govis un simts rubļu”, “Aizvien lillā”, “Spijēnos”, “Kā vecais Zemītis pašu nelabo redzējis”, “Nauda zeķēs” un Raudupiete”.

  1890. gadā notika viņa pirmās lugas “Zagļi” pirmizrāde. Tuvākajos gados teātros iestudēja viņa lugas “Ļaunais gars” un “Pazudušais dēls”. 1892. gadā igauņu valodā iznāca R. Blaumaņa prozas darbu izlase “Õlest katuse all” (“Zem salmu jumta”), kurā iekļauti tādi darbi kā Raudupiete”, “Nauda zeķēs”, “Pērkona negaiss”

   1890. gados sarakstīja noveles “Romeo un Jūlija”, “Salna pavasarī”, “Purva bridējs”, “Dancis pa trim”, “Andriksons”, “Nāves ēnā”.

   1900. gadā kopā ar Andrievu Niedru izdeva dzejoļu krājumu “Ceļa malā”. Laikā no 1904. gada marta līdz 1906. gadam  sarakstījis vairākas lugas, tai skaitā komēdijas “No saldenās pudeles”, “Skroderdienas Silmačos” un drāmas “Indrāni”, “Ugunī”.

    1908. gadā uzrakstīja savu pēdējo lugu “Sestdienas vakars” un smagi saslima ar tuberkulozi. Ar tautas ziedojumu palīdzību tika savākta nauda, un 1908. gada rudenī viņš devās uz sanatoriju Takaharju Somijā, kur 1908. gada 4. septembrī no slimības mira, apglabāts Ērgļu kapos.

3633-rudolfs-blaumanis-foto-001

Ilzei Kalnārei – 101

(1918. – 1968.)

   lze Kalnāre (īstajā vārdā Ņina Ivanova) dzimusi 1918. gada 27. janvārī. Latviešu literatūrā kļuva pazīstama 30. gados ar dzejoļiem un dažiem prozas darbiem.

   90. gados radās liela interese par viņas personību un daiļradi, parādījās viņas darbu publikācijas – Grāmatu draugu biedrības izdevums ”Dzeja un proza,” ”Vidzemniece” (dzeja un proza) un citi darbi. 1996. gadā redzējām arī TV filmu ”Aktrise Ragārēs” ar Agnesi Zeltiņu Ievas un Ivaru Pugu Siliešu Rūda lomā.

   Vecākā paaudze atceras vairākus I.Kalnāres dzejoļus, pirmspadomju gados pat mācījās skolā, tajā skaitā arī ”Tēvzeme runā”. Dziedāja un dzied vēl tagad nu jau folklorizējušās dziesmas ar dzejnieces vārdiem ”Lai nu paliek šoruden” un ”Ai, māte Latgale” (mūzikas autors Jānis Norvelis). Padomju gados I.Kalnāres un J.Norveļa vārdi tika noklusēti. Kad dzejniece 50. gados atgriezās no izsūtījuma, Dailes teātra izrādēs G.Priedes ”Lai arī rudens” un A.Upīša ”Ziedošais tuksnesis” viņa pazina savu dzejoļu vārdus, bet dramaturgs G.Priede atbildēja, ka viņš nezina dzejoļa autoru, citējis pēc atmiņas.

   Dzejniecei bija traģisks liktenis, dzīvi izmainīja karš. I.Kalnāri apcietināja un izsūtīja uz Karagandu, kur grūtos apstākļos bija jāpavada deviņi gadi. Kad 1956. gadā atgriezās dzimtenē, bija garīgi un fiziski salauzta. Te neviens negaidīja, izņemot māti, literāros darbus nepublicēja, viņa bija spiesta strādāt dažādus darbus, bieži nepietika iztikai. 1967. gada rudenī I.Kalnāre ar Rakstnieku savienības gādību nonāca Ropažu pansionātā. 

   21. septembrī Vējavas kapsētā pavadītāji I.Kalnāri apglabāja. Pēc gada ar mātes gādību uzlikts piemiņas akmens, kurā iegravētas rindas no dzejoļa ”Tēvzeme runā”: ”Runā akmens, runā kalns, runā vārpa druvā, Runā katrs koks un lauks valodā tik tuvā.”

     Profesionālā darbība:

      Kalnāres prozā tēlota liktenīga un traģiska mīlestība, kura negūst piepildījumu. Dzejā dominē liriski romantiska noskaņa, harmoniskas latviešu lauku sētas un dabas ainavas tēlojums.

     1934. gadā pirmā publikācija – dzejolis “Ceļiniekam” laikrakstā “Brīvā Zeme” (28. novembris).

Pirmos dzejoļus parakstīja ar mātes uzvārdu kā Ņina (arī Nīna) Dreimane.

Dzejoļus publicējusi periodikā arī vācu okupācijas laikā, kā arī 1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā.

Daudziem dzejoļiem komponēta mūzika. Folklorizējusies dziesma “Piebaldzietes precinieks” (“Lai nu paliek šoruden…”) ar Kalnāres tekstu.

kalnareilze

Atsauces:

https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C5%ABdolfs_Blaumanis

https://www.letonika.lv/literatura/Section.aspx?f=1&id=2189823

http://literatura.lv/autors/Ilze-Kalnare/26438

http://edruva.lv/ilzei-kalnarei-90/

Ar abu jubilāru daiļradi iespējams iepazīties Smiltenes vidusskolas bibliotēkas izstādē “Janvāra jubilāri”, Dārza ielā – 17.